| 10:41a |
Trenējos sapņot. Prasīju terapeitei: "Bet vai vajag?". Viņa teica, ka vajag gan, jo vidējam statistiskam indivīdam sapņu ķidāšana šo to tomēr iedodot. Un es izskatoties pēc statistiskā vidējā. So man esot vismaz jāpamēģina.
Pirms dodos pie miera (nevarētu gan teikt, ka pēdējā laikā te pie manis ir mierīgi), sev saku - es sapņošu un no rīta atcerēšos. Un zini, par ko es sapņoju? Es sapņoju par to, kā es lasu grieķu mitoloģiju un veicu datu ievadi.. un saņemu pārmetumus par to, ka kaut kādu mainīgo neesmu vispār fiksējusi - sistemātiski. Obsesīvi.
Vēl mani padara traku virtuālā realitāte un visi viltus signāli, kas caur to pie manis atnāk. Es gribu kaut ko īstu - pat ar visām īstuma nepilnībām. I'm ready!
Kaut kur dibenplānā rosās domas par to, ka būs jāmeklē cits darbs. Jo pašreizējais vispār nepieļauj, ka es varētu veidot attiecības.. kur nu vēl ģimeni. Jūtos kā vergs, kuram labi maksā. |