11. decembra vakars-
M.ko daram?tā vairs nav ģela!
T. viņš atkal neko nav ēdis?!
Es: jā, jau 2 dienu.kaut kas ir jādara!
M. ir jau vēls.pul.20. Marta, kāds ir Roberta nr?
Es: nezinu paskatīšos..nē, man nav.
M. cik grūti ir pieņemt lēmumu..atņemt kādam dzīvību!
Es.: bet šajā gadījumā tā būs labāk!
M. jā, laikam tev taisnība.rīt jāzvana,ir jau par vēlu.
12. decembris
atnāku mājās- pagalam.
pats,aizgāja.
cik labi.
reizē tāds atvieglojums un skumjas.
viņš zināja.
13 gadus..99 cilvēka.
nodzivoja. tāds večuks.
vēl tikko kā mazu kucēnu atceros.
neviena nebija mājās..
vīrieša tipa..
mēs ar mammu gājām rakt bedri.
kaukāzietim tik pat
cik cilvēkam.sāp rokas, mugura..neciešami sāp.
uz skolu neaizgāju.