Šodien tik pozetīvais vakars kopā ar kursabiedriem u.c. UK vēstniecībā bija vienkārši mmm...bet ti pat lielu negatīvā saņēmu atpakaļ vakarā ap pul.23:30 klabinot pa tumšo,zilo ceļu mājup,bet man priekšā rēgojās mašīna ar zilajām ugunīm uz jumta un tai blakus miris cilvēks,apklāts ar melnu plēvi kā filmās...un tad es iedomājos,cik gan trausla ir cilvēka dzīvība.Viens mirklis un mēs varam vairs nebūt,bet cik bieži mēs sakām,ka gribam nomirt,bet vai patiešām to vēlamies?es šodien sapratu,ka dzīvi pārāku mīlu,lai kāda tā arī nebūtu un ka man apkārt ir tik daudz pozetīvu cilvēku un tādi,kurus es mīlu,un lietu un darbību,kuras es gribētu izbaudīt un vietas kuras vēlos iepazīt un dzirdēt mūziku un redzēt labu kino un krāsas,gleznas un,un,un...