 Vai mees varam celjot laikaa? | Jun. 20th, 2005 @ 02:08 pm  |
|---|
Un ja mees varam celjot laikaa, vai mees varam noveerst kaadu notikumu un taadejaadi radiit jaunu tagadni?
Vai arii taa buus taa pati tagadne, kuraa jau ir njemtas veeraa muusu veiktaas izmainjas?
Un ja jau tagadnee ir njemtas veeraa izmainjas kuras tiks veiktas naakotnee celjojot uz pagaatni, tad kur ir cilveekos tik cieniitaa briivaa griba? Jo tas tachu noziimee ka ir obligaati jaaceljo uz pagaatni lai ieguutu tagadeejo tagadni.
Bet varbuut ir vairaakas tagadnes un jebkursh muusu solis pagriezh muusu celju pa labi vai kreisi kaadaas laika krustcelees? Bet tad rodas jautaajums - vai citaas tagadnees es arii esu? Un vai visaas tagadnees es esu?
Vai visu tomeer izskaidro haosa teorija un viss jau ir "ieprieksh" nolemts? Vaardu "ieprieksh" liku peedinjaas jo shajaa gadijumaa Laiku piit iekshaa nebuutu praatiigi.
Dazhi puishi to skaidro ar kvantu mehaanikas paliidziibu (Lai gan iisti skaidraaks nekas nepalika):
The most interesting case is the one that corresponds to the classical paradox where you shoot your father before he has met your mother, so that you can never be born. This case has a rather fascinating quantum-mechanical resolution.
[...]
According to our model, if you travel into the past quantum mechanically, you would only see those alternatives consistent with the world you left behind you. In other words, while you are aware of the past, you cannot change it. No matter how unlikely the events are that could have led to your present circumstances, once they have actually occurred, they cannot be changed. Your trip would set up resonances that are consistent with the future that has already unfolded. This also has enormous consequences on the paradoxes of free will. It shows that it is perfectly logical to assume that one has many choices and that one is free to take any one of them. Until a choice is taken, the future is not determined. However, once a choice is taken, and it leads to a particular future, it was inevitable. It could not have been otherwise. The boundary conditions that the future events happen as they already have, guarantees that they must have been prepared for in the past. So, looking backwards, the world is deterministic. However, looking forwards, the future is probabilistic. This completely explains the classical paradox. In fact, it serves as a kind of indirect evidence that such feedback must actually take place in nature, in the sense that without it, a paradox exists, while with it, the paradox is resolved. (Of course, there is an equally likely explanation, namely that going backward in time is impossible. This also solves the paradox by avoiding it.)
Quantum Theory Looks at Time Travel (PDF)
Chaos Theory: A Brief IntroductionCurrent Music: ROBERTS GOBZIŅŠ - Tas Ir Labais |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/15451/1980) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) aku |
|---|
| Date: |
June 20th, 2005 - 03:15 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Eu bet tas ir interesanti:)
izņemot šo te:
"It shows that it is perfectly logical to assume that one has many choices and that one is free to take any one of them. Until a choice is taken, the future is not determined."
ā nē sorry, tur viss okei, palaidu garām, ka "..it is perfectly logical to ASSUME" :)
Tas teksts jau tiek biidiits (vismaz taa filozofiskaa dalja) uz to ka tagadne jau ir noteikta un nemainiiga. Bet tikpat labi taadai jau arii ir jaabuut naakotnei, jo ar ko gan atshkjiras shodiena no riitdienas ja mums ir iespeeja celjot laikaa? Praktiski ne ar ko.
Taa kaa, peec manaam domaam, ja jau vis ir noteikts tad taadaam jaabuut visaam izveeleem un teksts "Until a choice is taken, the future is not determined." tiek pievienots lai neaizvainotu cilveeku EGO
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/64440/1980) |
| From: | aku |
|---|
| Date: |
June 20th, 2005 - 04:11 pm |
|---|
|
|
Vispār interesanta tēma
|
(Link) |
|
ar brāli kādreiz par noteiktību/nenoteiktību runājām. Nonācām līdz slēdzienam, ka tikai Dievs (definējot šamo kā kādu, kam ir pieejama pilnīgi visa informācija par pagātni un tagadni) zina, vai viss jau iepriekš noteikts.
Citiem, savukārt, atliek pieņemt procesus, kā random. Piemēram, ko man dod tas, ka, iespējams, Siemens (un ne tikai Siemens) akciju cenu svārstības ir noteiktas un zināmas? tāpat man atliek tikai pieņemt, ka tās seko (visticamāk) kaut kādam Random Walk procesam. Tātad, lai gan, iespējams, ka process ir noteikts, man tas ir random.
Un vēl interesanta lieta:
Ja kaut viens kaut pats mazākais sīkums (nezinu - elektrona viens pagrieziens) visā vēsturē ir bijis nenoteikts, tad viss ir nenoteikts. Un to sīkdaļiņu kustību zinātnieki manuprāt (tochna nezinu) skaidro ar modeļiem, kur parādās random elements (kļūda jeb white noise).
|
| From: | aku |
|---|
| Date: |
June 20th, 2005 - 04:32 pm |
|---|
|
|
Re: Vispār interesanta tēma
|
(Link) |
|
tas pēdējais teikums gan tikai intuitīvi liekas "ja kaut viens ... sīkums .. ir bijis nenoteikts, tad viss IR nenoteikts"
Jo tas (nenoteiktais sīkums) nozīmē tikai to, ka kādā noteiktā laika posmā visa nākotne ir BIJUSI iepriekš nenoteikta (pirms tā sīkuma), un šobrīd tā var būt ir noteikta:)
aj galvas lauzīshana tikai:)
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/43467/4934) |
| From: | munthon |
|---|
| Date: |
June 20th, 2005 - 04:45 pm |
|---|
|
|
Re: Vispār interesanta tēma
|
(Link) |
|
Man jau atkal shkjiet ka taads ne nenoteikts tas siikums jau nemaz nevar buut - Nu kaada vella peec tam elektronam, kvantam vai kam citam jaaveljas uz citiem saaniem, ja ne vien kaads cits liidzaas esosh objekts to ir ietekmeejis. Kvantu mehaanikaa kljuudas, nobiides unn statistiku tach njem veeraa lai noteiktu, cik liela ir iespeeja ka notiks viens vai cits notikums, piem daljinja A saskriesies ar daljinju B, bet reaali jau shiis lietas ir apreekjinaamas taapat kaa jebkuru divu objektu saskrieshanos ja ir zinaama to trajektorija un aatrums (arii taa izmainja) laikaa, tik jaudas un precizitaates mums nepietiek un tur jau shis white noise rodas.
Galvu vaig palauziit un tad kad radushies neapgaazhami secinaajumi - nodefineet par teoreemu, pierakstiit klaat pieraadijumu un tad pienjemt kaa aksiomu.
|
| From: | aku |
|---|
| Date: |
June 20th, 2005 - 05:07 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
neapgāžami secinājumi diez vai var rasties. tik izpētīta ne mikro ne makro pasaule vēl nav. Kā jau teicu, jābūt Dievam, vai vismaz kādam ar absolūtu informāciju, lai pierādītu iepriekš noteiktību.
Iepriekš noteiktību var pierādīt atsevišķiem procesiem, bet vai visam? Nezinu, jo tad ir jāpierāda, ka tikai tie procesi, kam ir pierādīta iepriekš noteiktība, ietekmē visus pārējos procesus. Tb ikviens uz labu laimi paņemts process var tikt strikti izskaidrots ar tiem procesiem (pilnībā likvidējot white noise un citas kļūdas), kuru strikta iepriekš noteiktība ir jau pierādīta.
Kas notiktu, ja aksiomu pieņemtu?
Būtu jārada jauna likumdošana - katrā ziņā, ja ne jauna, tad ar citu pamatu. Šobrīd likumu pamatā ir cilvēku brīva izvēle un tās sekas. Tu izvēlējies slepkavot, tad arī atbildi par savu rīcību. Tos, kas par rīcību neatbild, nesoda bet ārstē.
Kā Tu vari atbildēt par savu rīcību, ja tā jau iepriekš tikusi noteikta?
/labi, izlabo mani tur, kur kļūdos - rītdien palasīšu:)
Viedi viiri saka, lai simuleetu visus procesus kas noteik uz Zemes vaig kvantu datoru kas izmeera zinjaa paarsniedz Zemes izmeerus. Ar Zemes izmeera datoru (patiesiibaa taa taada vien Zemes kopija vien iznaaktu, tikl ljoti ljoti preciiza) vien nepietiktu, jo nedziivojam jau sleegtaa sisteemmaa. Tas tik lai simuleetu, bet lai sho simulaaciju padariitu aatraaku par reaalo situaaciju - tas ir paredzeet visus notikumus pasaulee (piem. kuram naakamajam Bushonkulis duuri paraadiis utt.) man domaat vaidzdeetu paarkaapt/modificeet arii paaris fizikas likumus. Man shie ierobezhojumi shkjiet pilniigi pienjemami, lai nenjemots tuvaakajaa laikaa spriedeleet par to. Pietiek ar to ka: - tomeer viss ir likumsakariigs
- ar zinaamu tuvinaajumu un kljuudu teoreetiski var paredzeet jebko.
Par likumdoshanu - piekritiishu, taa ir jaamaina un pilniigi piemetu ka kaut kad taa tiks mainiita, pagaidaam tas ir miikstinaats viduslaiku variants. Tiesa, shii sisteema viduslaikos vareeja straadaat nedaudz efektiivaak - dalja "bojaato" eksemplaaru tika ieslodziiti liidz muuzha galam vai nobeedzinaati, citai daljai tika anjemti nozieguma izdariishanas instrumenti - rokas, kaajas, acis etc. Taalaak, cilveeka spriestspeejas tiiri filozofiskaa skatijumaa tiek pieliidzinaats dievishkjajam, kas patiesiibaa jau tas ir tas lielais, neaptveramais haoss. Cilveeki nav gatavi shaadai definiicijai, jo tas pieraadiitu kriminaallikuma neefiktivitaati - jaa, shis papiira blaakjis straadaa ka iebiedeetaajs, bet ne jau vienmeer, veelaakais soda iszcieshanas process arii ietekmee taalaako notikumu gaitu, bet tas jau nenoziimee ka uz labo pusi.
|
| From: | aku |
|---|
| Date: |
June 21st, 2005 - 08:44 am |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
piekrītu
21.06.2005
|
|