
munjlait | 28. Aug 2006 14:10 un reizēm es atkal tik labi saprotu, ka nekad nebūšu laimīgs.
tā nav izmisusi doma, tā ir atklāsme par faktu.
es redzu skaidri, ka ar pašreizējām prasībām pašreizējā pasaulē nav iespējams būt laimīgam.
bet vells ar ārā - par ko es īsti satraucos? vairums cilvēku nav un nekad nebūs laimīgi. bet viņi grib dzīvot. kaut kāpēc.
viņus es laikam īsti nesaprotu. it kā saprotu, bet nespēju izjust to vēlmi dzīvot, vienalga kā bet dzīvot, DZĪVOT. kāpēc.
bet viņiem arī mani nevajag saprast. vienkārši attieksmes jautājums.
šobrīd man tā gribas. iespiest seju zemē, miklā melnzemē, un necelties augšā. Read Comments |