| 19. Jan 2012 17:43 uznāca dzīves depresija, precīzāk, doma par to, vai vispār ir jēga kaut ko darīt, jo ir pavisam skaidra sajūta, ka nav.
kur skatīties padomu šādā dzīves brīdī 21.gs.? protams, internetā.
tātad nekādu pārsteigumu - kāds jau šādu jautājumu bija uzdevis answers.yahoo.com. bet kādas atbildes uz to bija dotas! neviena paša saprātīga ieteikuma - padomi robežās no vēl lielākas sevis sagruzīšanas ar loģiku "vai mani vienaudži ir par mani veiksmīgāki/labāki? jā, protams! tad jau jāceļas un jādara kaut kas" līdz pat ierosinājumam iet sazagties veikalā, lai uzdzītu adrenalīnu. labi vēl, ka pašnāvības nerekomendēja.
es gribu teikt, ka sabiedrība kopumā ir dziļi neizprotoša attiecībā uz jaunā laikmeta depresiju. jā, to var nosaukt par māžošanos aiz neko darīt, bet tieši tāda ir sabiedrība. milzu daļa pasaules iedzīvotāju strādā jomās, kas ir tikai minimāli saistītas ar fizisko realitāti. tādu abstrakcijas līmeni cilvēka smadzenītei ir grūti nest ikdienā. bez piesaistes fiziskajam abstraktais ļauj cilvēkam justies dīkdienīgam, un visvairāk cilvēkiem, kuru abstraktais darbs ir citu izdomāts, jo radošais process neitralizē depresijas sajūtu. bet arī abstraktais darbs kļūst aizvien relatīvi zemāk apmaksāts, līdz ar to cilvēks strādā garīgu darbu, kas ir neradošs, vienveidīgs un aizņem pārāk ilgu laiku, lai gūtu sevis apliecinājumu ārpus darba.
ko es gribēju teikt? ļaujiet man audzēt manus burkānus un lieciet mani mierā! effinsabiedriskāiekārtanodokļiekonomiskiecikliceļubedresgulētgribueffin. 1 raksta - ir doma    |
