28. Maijs 2011 21:08 nupat runāju ar māmuļu, un viņai bija pārsteigums tas, ka es sevi uzskatu par disfunkcionālu sabiedrības locekli tā iemesla dēļ, ka man divdesmit septiņu gadu vecumā nav savas ģimenes. kāds tur, pie velna, pārsteigums. un kā tad ir? vai tad tā nav disfunkcijas pazīme, ka savā mūžā tā arī neesmu spējis nodibināt nevienas attiecības? 2 raksta - ir doma |