Cirmuļa atklāsmes -

es neciešu dzīvesgudrus cilvēkus - viņi uz citiem neskatās kā uz cilvēkiem, viņi skatās uz grupām, klasēm un šķirām. viņiem ir tik daudz pieredzes, ka viņi vairs neuzskata par nepieciešamu kādu vispār iepazīt, tikai uzmet aci, un viss viņiem ir skaidrs. un tad var izlikties viedi un noguruši, visus kritizēt un nihilizēt, un rūkt par to, ka "dzīve ir cīņa" un "kas tevi iztaisīs par cilvēku", un " gan tu redzēsi, kad zināsi tik daudz, cik es".

dammit! es arī izliekos noguris un nihilistisks, bet tad vismaz neuzskatu citu personības par pašsaprotamām!