Cirmuļa atklāsmes - 13. Maijs 2008

šodien veikšu pārvākšanās 2. posmu - vedīšu dīvānus uz jauno dzīvesvietu.
vispār nodomāju, ka man traki paveicies, ka pārvācos pie draudzenes, jo tur tomēr manā nākamajā istabā dzīvo citi cilvēki vēl pagaidām un man varēja arī nebūt šīs iespējas pārvākties pa posmiem.
bet no otras puses - esmu saviem aizvietotājiem vecajā istabā apsolījis izvākties konkrētā datumā, un no savas puses jau nu to ievērošu, bet tie citi ļaudis vēl nav izvākušies no manas jaunās istabas un diezin ko vispār domā... tātad var gadīties, ka kādu dienu gulēšu uz dīvāna... vispār tas mani nepriecē... nespēju ciest tādas situācijas, karāšanos gaisā, itkātākājā itkātākānē, un nekas mani nepriecē tik ļoti kā pilnas tiesības atrasties kaut kur.
bet nu es lo que hay - kādu brīdi būšu bez opreģeļonnova mesta žiķeļstva.

aj, negribas strādāt...
šodien ļoti gribas sēdēt lidmašīnā (uz dajebkurieni, starp citu) un domāt par to, kā šobrīd kāds cits aizvāc manas mantas uz jauno dzīvokli...
liekas, izvairība iestājusies - bet šitam nedrīkst padoties. tā jau viss sākas, ar izvairīšanos no problēmām, bet pēc tam sākas izvairīšanās no visa pēc kārtas, un galu galā tu attopies tupam kaktā bez jebkādām domām par vakara pavadīšanu un gribi tikai gulēt, ja vispār kaut ko vēl gribi.

un vēl es domāju par to, ka tomēr esmu maksimālists un ideālists. un, jā, iespējams, ka tas man daudz apmierinājuma dzīvē nesola, bet samierināšanās ar neideālību ir tik nomācoša.

iešu mācīties arheologos.

nu bet nu ak DIES kā negribas strādāt!
un tās grāmatvedības lietas mani galīgi neinteresē!
m, ka tik šodien nebūs depresona norāviena diena...

nu redzi, un šodien mana kolēģe apšauba mana darba kvalitāti, nosūtot manis iztulkoto līgumu juristiem.
garāmejot minot iemeslu, ka kādā no iepriekšējiem līgumiem esot galīgi nesaskanējusi nozīme abās valodās.
tātad, vai es esmu pareizi iztulkojis līgumu.
ES.
pareizi iztulkojis LĪGUMU.
ES LĪGUMU.

VELNS AR ĀRĀ!
man iekšā vārās biešu zupa.

jā, cilvēkiem ir tiesības apšaubīt mana darba kvalitāti.
bet ne jau tādiem, kas paši angliski tik tikko spēj atšķirt vienu gramatisko laiku no otra!
un ne jau, pamatojoties uz līgumiem, ko paši vienkārši neprot lasīt!
esmu saniknots ne pa jokam.
un, ja vēl man pateiks pēc tam, ka kaut kas ir nepareizi... kāds te no manis norausies...

talk about latent aggression...

ja es nebūtu tāds blogojošs dienderis, tad šodien jau būtu uzrakstījis pusi no mana jaunā romāna...

man ir auksti un iekšā anxiety. tā ir sliktum slikta kombinācija.

un kāpēc es uzrakstīju iepriekšējo ierakstu?
Freid, palīgā!

savādi, bet personīgā labsajūta mēdz būt neatkarīga no personīgās uztveres.
es, piemēram, šodien esmu īpaši glīts, pat notievējis, vakarā veikšu visnotaļ patīkamo pārvākšanās procesu, ārā spīd saulīte, bet esmu totāli nelaimīgs. tur arī ir iemesli, protams, bet nu kāpēc es nevarētu priecāties par to, kas ir?

lūk, kas mūs patiesi atšķir no mērkaķiem - mēs priecājamies un bēdājamies ne-pa-tēmu, nevis tikai tad, kad ir par ko.

šodien man gribētos citu darbu.
ak nē, šodien ir tā diena, kad man atkal neko negribas.
pirms trim gadiem šādās dienās es sēdēju kaktā un žmiedzu ciet acis.
ko es daru šodien?
cenšos sēdēt pēc iespējas klusāk, lai neviens man neko nejautā.
un...

esmu nelaimīgs zaķis šodien,
un, kā vēl viens nelaimju uzbrukums, kolēģim dzimšanas diena ...
nu nepatīk man tās ceremoniālās masu sveikšanas! I suck at that! un mani dara dziļi nelaimīgu tā stāvēšana puslokā un idiotiskā smaidīšana, kad es jele to cilvēku knapi pazīstu! un es vispār atzīstu sveikšanas tikai attiecībā uz dziļi tuviem cilvēkiem un arī, vēlams, dienās, kad gribas sveikt, nevis kad visiem jāsveic! negribu!
negribunegribunegribu!