Cirmuļa atklāsmes - 14. Aprīlis 2008

kāda ir iespējamība sakrāt 5000 latus 9 mēnešu laikā, ja mēnesī varu iekrāt 200? ēmmm, ļauj nu padomāt... nekāda!
bū...

jūtu, ka Dienvidamerikas ceļojums man spīd tikai maksimālas diētas un aktīva 16/7 darba rezultātā. varbūt. ja noveiksies. ellē ratā, kad reiz beigsies šitā knapināšanās!? mani jau sāk aizvainot vispārējā situācija. laikam... laikam būs... jāpārvācas dzīvot un strādāt citur, kur cilvēkiem arī maksā kā cilvēkiem nevis kā kalkulatoriem...

nupat sapratu: jo vairāk mani cenšas izprast un pieklasificēt, jo vairāk es rūcu un kožu.
nē, es negribu, lai mani saprot. jā, man patīk, kad uz mani lūr kā uz dīvaini. nē, mani nenomāc nesapratne vai sapratne - mani nomāc pusveiksmīgi centieni mani saprast.

Labdien, mani sauc Kārlis, un man nepatīk, kad mani cenšas saprast.

pagaidiet tik, tūliņ es samulsīšu, un tad tik jūs redzēsiet! jā! jā!
es... es... nezinu, ko izdarīšu...
man vajag naudu!
svaigu gaisu un velobrīvību!
par to es kā narkomāns, viskautko darīšu

nupat iedomājos labu nosaukumu blogam - Darva un Nikotīns.
nē, nē, varbūt labāk tā varētu nosaukt piedzīvojumu romānu - skaistā Darva un drosmīgais Nikotīns, vai otrādi - drosmīgā Darva un skaistais Nikotīns. vai arī tie varētu būt namu nosaukumi, Vecrīgā, piemēram...
nu labi, varbūt tomēr blogs.
žēl tikai, ka nesmēķēju...

neesmu jau es galīgi idiots, tikai pasīvs, maita :)

atkal esmu pārpildījis savu nabaga cietni,
"The disc is full..." viņš vārgi īd, "The disc is full..."
cik, ak, cik gan gigabaitu man vēl vajadzēs?
vai simtus piecus vēl, vai tūkstoš?
aijā žūžū, pilnais disk...

ārprāc, nu kas tas ir!
kopš šamais vīrišķis mani sabiedēja ar saviem laimes uzplūdiem, es tagad uz visiem rūcu, kas man cenšas patiesību par mani pastāstīt.
šovakar pat, piemēram, es priecīga runājos ar draudzeni, un viņa saka: re, tu tagad laikam esi laimīga, vai ne?
un man pilnīgi aizkrita širmis no dusmām un gribējās uzbļaut: Jódete! ne vella es neesmu laimīga! un tīrās spītības pēc arī nebūšu! jā!

nē, vispār ir maz tādu cilvēku, no kuriem es pieņemu īstenības izteiksmi, runājot par mani.
tā, paskaitīsim tagad... viens uz īkšķa... divi uz rādītājpirksta... trīs uz vidējā pirksta... vairāk arī nav.
tie ir visi cilvēki, kuri drīkst man teikt: tu jau esi tāds un šitāds, jā.
citiem - figu!

oj vaj, kāds rūcējs esmu, ka tik nesāku kost pa nopietnam... heh... kost...