Cirmuļa atklāsmes - 1. Aprīlis 2008

es pierakstījos "kādas grupas" mājaslapā un pretēji saviem "principiem" ierakstīju arī mobīļa numuru.
nezinu, gribas man kaut kāpēc, lai mani atrod pavisam sveši cilvēki.
pazīstami - tā ir cita lieta, to man negribas. izņemot ļoti labus draugus.
hm, tā laikam ir kārtējā atklāsme.

Labdien, mani sauc Kārlis, un man nepatīk runāt ar cilvēkiem, kuri mani pazīst "it kā".

var tikai apbrīnot vīriešu izmisīgo pieķeršanos savām bārdām par spīti nepraktiskumam, nepievilcībai un mīļoto sieviešu ciešanām - it kā tas nesakarīgais sejas apmatojums apliecinātu vīrišķību vai kaut kādu mistisko iekšējo spēku, vai velns viņu zina ko vēl tādu no cilvēka neatņemamu.
netici? pamēģini iestāstīt vīrišķim, lai nodzen reiz tās savas ilggadējās bakenes!

nopirku pusdienām visādus sīkumiņus - par daudz, to jau redzu, toties tagad varu noskrubināt no visa pa kripatiņai - un garša, garša tur ir!
piemēram, ananāsu sulu nopirku (sulu, mind you, nevis nektāru!) - un garšo, garšo pēc ananāsa!
tā ir puse no laimes. nē, tā ir vesela laimīte.