Cirmuļa atklāsmes - 15. Janvāris 2008

nolēmu sākt dienu ar valodas zināšanu uzlabošanu.
šajā nolūkā, kā zināms, vislabāk lasīt svešvalodīgus blogus - tur ir daudz pasaules un valodas iepazīšanas iespēju.
kā par nelaimi, mans iemīļotākais spāniskais blogs - http://blogs.ya.com/moteropizzero/ - ir nobrucis, jau vairākus mēnešus atpakaļ. y se queda muerto. būs jāmeklē cits blogs par picu izvadātāju piedzīvojumiem.

bet visumā - hollāā! rīts ir iesācies! varēja būt daudz sliktāks! viss ir lieliski! īres palielināšana - lieliski! darba vairošanās - lieliski! inflācija - lieliski!
varēja taču būt daudz sliktāk - es šobrīd varētu gulēt zem tilta ar siļķes asaku celofāna maisiņā un dziļu depresiju otrā rokā - es varētu sēdēt tiesā par savu naidnieku slepkavībām - es varētu pasniegt kafiju direktoru padomei - nē, kad es saku, ir jau labi! un jo īpaši uzmundrinoša šeit ir tieši vēlējuma izteiksme.

apēdu jogurtu.
paskatījos uzmanīgi visapkārt, vai neviena nav? neviena nav. un tagad var no visām pusēm rūpīgi aplaizīt karotīti...

vēl viena pusdienlaika personīgā atklāsme -
daļa mana stresa rodas tieši no tā, ka runājoties vienmēr pilnībā pievēršos savam sarunbiedram, iedziļinos viņa/s teiktajā, iejūtos, dzīvoju līdzi - un tad, protams, kā tu nesatrauksies! bet man pašam būtu labāk, ja es cilvēkos klausītos pa ausu galam, ar "jājā" un "nēnuja" par atbildēm.
tikai tad es nebūtu es pats, vai ne?
lūk lūk...

visi vecie aforismi ir lieliskas gudrības, vairums no tām piemērojamas jebkura cilvēka dzīvē ar lieliem panākumiem.
visa vaina tajā, ka mums jau nekas nepielec, kamēr ar mums pašiem nav noticis.
empātijas trūkst.
ak, mēs, neiejūtīgie.
domājam - pēc manis kaut vai plūdi, izrādījās - nemaz ne pēc.

internetlogs man skumji vēsta: urla nav atrasts... hatemels nav atrasts... laikam visi aizgājuši pusdienās...

ieskatījos spogulī - par spīti bagātīgajām banāna un jogurta pusdienām esmu visai slaids. ko tas nozīmē? tas nozīmē, ka, ja man vēl dažus mēnešus negribēsies ēst, tad jau maijā varēšu sākt modeles karjeru - urā! mans mūža sapnis!

aha. kā tad. tpū uz tām modelēm un viņu diētām.

tas pats bezjēgas šums, kas ar moderno atklātību. nu labi, reiz astoņdesmitajos dažas čiksas iedziedāja "let's talk about sex", kad neviens vēl netalk about sex, un visi bija totālākajā autā, "kā tā var runāt!", bet nu tagad - tagad - TaGaD! kāds vēl vispār brīnās par tādu "atklātību"? ir tur vēl kaut kas šokējošs, ko pavēstīt pasaulei publiskajā telpā? tputu, nav nekā šokējoša vairs! bet avīzes/internets/radio joprojām kliedz "ārprāc, kāda uzdrīkstēšanās!"

vienīgā "uzdrīkstēšanās" mūsdienās ir atklātas runas par noziegumiem, ko esi sagatavojies izdarīt, nu, un, protams, reliģijas - kas nekad īstajā rakursā nav pārstājušas būt tabu.