munjlait | 15. Jan 2008 13:09 vēl viena pusdienlaika personīgā atklāsme - daļa mana stresa rodas tieši no tā, ka runājoties vienmēr pilnībā pievēršos savam sarunbiedram, iedziļinos viņa/s teiktajā, iejūtos, dzīvoju līdzi - un tad, protams, kā tu nesatrauksies! bet man pašam būtu labāk, ja es cilvēkos klausītos pa ausu galam, ar "jājā" un "nēnuja" par atbildēm. tikai tad es nebūtu es pats, vai ne? lūk lūk... Read Comments |