Cirmuļa atklāsmes - 21. Decembris 2007

reizēm saka, ka nevajag pārlieku satraukties - pagaidi, un lietas atrisināsies pašas no sevis.

es saku, varbūt ne atrisināsies, bet reizēm ir tik nomierinoši redzēt, ka kaut kas var notikt arī bez manas tiešas līdzdalības.

Garastāvoklis:: dziedamā diena
Mūzika: Café Tacvba - Cero y Uno

- could you please move away from the mirror? you're spoiling the view for me...

still, the one thing possibly not worth talking about at all is love.

no le he hablado mucho tiempo.
algunos cuatro meses.
pero no me falta, no me falta de nada.
y decir que es extraño ya no pertenece aquí.
le he sacado de mi mente.
pues, no es nada, solo que estoy pensando.. si tal vez simplemente no he estado seria.. si piensa en mí.. si tendría que pensar en él.
pero se que no piensa así.
las cosas son siempre un kilogramo más fáciles que me las parecen.

un īsti Ziemassvētku noskaņās jau šodien sāku pārtikt tikai no konfektēm.

man gan vēl viens jautājums - kamdēļ man bij šodien uz darbu nākt?
tāpat nekas nenotiek, neviens nezvana un nenāk, nu labi, kaut kādus dokumentus atnesa, bet nekā cita arī nav, ko darīt. tā nu es te sēžu, lasu iemīļotos saitus Wikipēdiju (http://en.wikipedia.org/wiki/Bupropion), Neciklopēdiju (http://uncyclopedia.org/wiki/UnNews:Main_Page) un joisma aprakstu (http://www.yoism.org/?q=node/14) un gaidu, kad kāds mani beidzot atsvabinās.
vēl šodien tiek solīts arī šampanietis un pasēdēšana.
bet es to labprāt būtu izdarījis neatkarīgos apstākļos.
nu ko.
tad atgriezīšos pie Neciklopēdijas, vai ne?

jā, starp citu, latviešu Neciklopēdija http://lv.neciklopedija.org/wiki/S%C4%81kumlapa ir patukša... ja saprotat mājienu...

listening to all that's thought of the great tyrants and racists in the world history, one would think that each and every one of them must have been a man-eating sadomasochist with deviations in all possible spheres of life, when in reality it does not at all take all those atrocities to become one.

atradu sava kaķa bērnības bildes un gandrīz apraudājos.
viņš bija tik maziņš un jocīgs un grīļojās apkārt pa dzīvokli tādā aizkustinošā gaitā, un slēpās zem gultas un bija ilgi jāsauc un jāvilina laukā, un viņam garšoja celofāna maisiņi, un viņš koda kājās, kad ar viņu negribēja spēlēties, bet viņš arī bija ļoti saprotošs, ja viņu stūma malā par pārāk dedzīgu košanu, un vēl visādi jauks bija.

tagad viņš arī ir lielisks kaķis, tikai mēs esam šķirti. vispār to es ļoti nožēloju - to, ka aizvedu viņu uz laukiem. es zinu, ka viņam tur ir labāk, un vest atpakaļ uz pilsētas saspiestību četrās sienās roka neceļas. bet žēl.

aizbraukšu tagad uz laukiem, parādīšu viņam viņa bērnības bildes un mēs apraudāsimies kopā. es zinu, viņš sapratīs.

un tagad tā klusiņām... kamēr neviens nemana... es izzagšos no kabineta... mežonīgā ātrumā sagrābšu somu un skriešu uz durvīm!
ahoi! Brīvdienas! ahoi!