Cirmuļa atklāsmes - 26. Novembris 2007

nu tā, par vēlu.
atvaļinājumā neaizgāju, un piektdien man uzbrauca depresija. sauksim to par D stāvokli, nekas cits jau tas arī nav.
tā arī dzīvoju līdz pat šodienai, un nekas vēl nav beidzies.
sēžu darbā tagad, bet jūtu, ka nevajadzēja nākt.
atnāca pirmīt kolēģi, sākas izlikšanās - paslēpos tualetē uz pāris minūtēm, bet tad nācās sev teikt: "tu esi stiprs, tu to varēsi, ej tagad, apsēdies pie sava galda, rādi vienaldzīgu mūli un izturi līdz vakaram."
lieki teikt, es nezinu, kas tāds varētu notikt vakarā.
bet tad es vismaz varēšu gulēt ar degunu uz leju uz grīdas un neviens man nepiesiesies, varēšu izslēgt telefonu un izlikties beigts.
nu, vismaz telefonu es jau aizmirsu mājās, tā kā tagad mani personīgās lietās neviens netraucēs. toties profesionālajās jau sāka.
īsti nezinu, vai izdosies šodien iztikt bez panikas lēkmēm. lai gan... es jau parasti tā nedaru. gan jau iztikšu.
runāju ar draudzeni, man ieteica meklēt psihiatru vai mācītāju.
vienīgā problēma, es vairs ne vienam, ne otram neticu. bet cilvēks bez ticības nav glābjams.

nu, galu galā tas liecina tikai par vienu - atvaļinājums ir jāņem vai nu reizi gadā visas sasodītās 4 nedēļas uzreiz, vai arī divas reizes gadā pa 2 nedēļām, citādi atpūsties nevar un notiek tas, kas notiek ar mani šobrīd. tāpēc saprātīgs darba devējs rūpējas, lai viņa darbinieki aizietu savā sasodītajā atvaļinājumā un nekristu nelietderīgās depresijās.

nupat words laipni izlaboja manu iemīļoto vārdu "viskautko" uz "viskautāko".
nez, vai tas būtu zīmīgi?

un tad vēl ir ībejā pārdošanā Če Gevaras Bolīvijas dienasgrāmatas 1968. gada izdevums - par 20 latiem apmēram. no vienas puses, tā gribās nopirkt, tak tomēr Če un tāds sens izdevums, ka tik nav no pirmā metiena. bet no otras puses, padomāju, ko Če par to visu teiktu - ka es gribu viņa mūža centienus nobojāt, pērkot par 20 latiem viņa grāmatu. man liekas, Če būtu gribējis, lai es viņa grāmatu pērku par 20 santīmiem, jebkādā izdevumā, un pēc tam lai par brīvu atdodu nākamajam lasītājam. bet no trešās puses, neko daudz jau es par Če nezinu. arī par Bolīviju neko daudz nezinu. par Dienvidameriku vispār. arī par Meksiku neko daudz nezinu. bet gribētos. tikai tagad. tāds. nezinu. bezcers iestājies. nez vai nedēļas nogaidīšana iznīcinās visus manus revolucionārās Dienvidamerikas sapņus? pēc nedēļas D stāvoklis varētu būt beidzies. tā jau gadās. uznāk un pāriet. gan jau arī šoreiz. vai nav labi būt gudram? tu nejūti, bet zini, kas būs. jūties sūdīgi, bet zini, ka kādudien tev dzīve atkal liksies skaista. pat ja šobrīd šī doma uzdzen nelabumu.

apnika sēdēt, aizgāju uz virtuvi pēc cepuma.
paskatījos pa logu, tur arī nekā forša.
apēdu cepumu, palika nelabi.

aizgāju pastaigāties, galvu izvēdināt.
nopirku desu un maizi, labāk nepalika.
tagad ēdu desmaizi, labāk nav, toties garšīgi.

apēdu visus 190 gramus desas, ar maizītēm.
domāju, paliks labāk.
labāk nepalika, toties tagad salst.

atceros iepriekšējā darbavietā traki lecos, kad visi latviešu valodas nespeciālisti rakstīja "ūdens noliešana" (nū, drenāžas nozīmē), un vienmēr cītīgi laboju un teicu: 'Rēee! ir jāraksta "ūdens nooovadīšanāa!", jo "noliešana" ir tad, kad tu izlej mazu bišķīti no krūzītes, bet, kad tu visu izlej, tad tā ir "novadīšana", "izliešana", "drenāža", da kas tik vēlies!
šodien pats pierakstīju visu tekstu pilnu ar "noliešanām".
ieraudzīju un nopūtos.
bet man vienalga.
es depresēju.

apskatījos vēlreiz, kas notiek ar Če grāmatu ībejā, bet kas tad tur notiks - nekas.
nevarēju izturēt garīgo spriedzi, nospļāvos uz Če domām un samaksāju par grāmatu.
pēc kādas nedēļas būs klāt.
tagad vēl tikai to Kapitālu atrast.
baidos, ka ieiešu atkal ībejā un atradīšu arī - manā pašreizējā stāvoklī varētu notriekt trīs algas uz priekšu, aci nepamirkšķinājis. un kurš tad maksās par manu atvaļinājumu. neviens. un tad - sveiks, Vanšu tilts!

un vēl, domājot par manu ar katru latu mazāk ticamo atvaļinājumu - kā būtu ar Kubu?
http://www.cubaccommodation.com/houseresults.php?st=RMD&gclid=CMuNpJvU-o8CFRAUQgodO2itNQ

akdiesakdies, Kuba... nē, tagad es tūliņ pēc darba iešu pēc alus un šovakar ar mani nerēķinieties! ja viss noritēs pēc plāna, deviņos es bezsamaņā zvilnēšu dīvānā un lūrēšu pa tv pilnīgi jebko, kas uzslēgsies, uzsēžoties uz pults. cerams, būs kas izglītojošs - man ir neskaidra nojausma, ka izglītojošas lietas novērš depresiju, vismaz izrauj no vienaldzības un noliek uz bezcerības takas, bet ar to ir vieglāk tikt galā.