Cirmuļa atklāsmes - 30. Jūlijs 2007

dzīve ir skaista.

redzi, tā ir patiesība.
taču kas visbiežāk to saka?
cilvēki no malas, tieši tā.

šeit arī ir risinājums -
vienkārši jāskatās uz savu dzīvi no malas, un viss būs skaisti!
vai ne?
nu ja!

pasaule šodien tāda nereāla.
cilvēki staigā palēnināti, lietus līst mūzikas ritmā, gaismas pieskaņotas negulētu nakšu precīzai uzrādīšanai.
skaisti.

esmu tik tikko sapratis, ka pasauli nedrīkst uztvert nopietni.
tā atbild uz visu ar "dots pret dotu", "kam ir, tam tiks dots" un citām mūžsenām patiesībām, un visas tavas raizes dubultojas un visi tavi prieki dubultojas, ja tikai attiecīgi uztver pasauli - kā vecu čomu, kam patīk izspēlēt riebīgus jociņus, bet kuru tu tomēr mīli, jo viņš jau būtībā ir lielisks cilvēks.

šodien es sapņoju par pasauli un pasaule sapņo par mani.

Mūzika: Café Tacvba - Eres

- ...un vēl mums šovakar ir pievienojies jauns biedrs - varbūt tu vēlētos kaut ko teikt?
- Ē... Labvakar! Mani sauc, m, Kārlis un ... es esmu depresīvs.
- [daudzbalsīgi] Sveiks, Kārli!
- Lieliski, Kārli, tu to pateici, bravo! Un tagad - galvenais šā vakara pasākums! Ķeramies pie cepumiņiem!

- ...un vēl mums šovakar ir pievienojies jauns biedrs - varbūt tu vēlētos kaut ko teikt?
- Ē... Labvakar! Mani sauc, m, Kārlis un ... es esmu depresīvs.
- [daudzbalsīgi] Sveiks, Kārli! [uzmundrinoši mājieni pastāstīt vairāk]
- Nūū... Man ir divdesmit četri gadi. Es strādāju lietvedībā, birojā, pilsētā, jau trīs gadus, un dzīve man nesagādā nekādu prieku.
- [daudzbalsīgi čuksti un piekrītoši galvas mājieni] mhm, jā jā, man arī tā ir, taisnība gan, jā...
- Mani galīgi neielīksmo doma par vēl sešdesmit gadu nodzīvošanu. Ģimenes man nav un es to nevēlos.
- [daudzbalsīgi čuksti] bāc, laimīgais, un ko šitādi te velkas?...
- Neviens mani nesaprot, un man negribas, lai kāds mani saprastu. Reizēm es jūtos vientuļš, bet tas ir labāk nekā justies citu cilvēku traucētam.
- [daudzbalsīgs klusums]
- No šīs pasaules neesmu piedzīvojis nekādu lielu prieku. Viss, kas ir pietiekoši nopietns, lai nodarbinātu manu prātu, ir bezgalīgi nomācošs. Viss, kas būtu iepriecinošs, ir pārāk vienkāršs un garlaiko manu prātu. Vienīgais, kas man liek justies labi, ir paša iztēle un atsevišķi pasaules fragmenti, no kuriem es spēju izvilkt patīkamas izjūtas. Ja es varētu sagriezt pasauli sīkos gabaliņos, tā būtu skaista, bet tagad ir tikai pretīgs haoss. [pauze]
- [daudzbalsīgs klusums]
- [izmisīgā, paceltā balsī] Ak dies! jūs taču neko nesaprotat, idioti tādi, un vēl saucas psiholoģiskā atbalsta biedrība!
- Ēm, psiholoģiskā atbalsta biedrība ir blakus durvīs.
Kārlis pārlaida skatienu aplī sasēdušamies makšķernieku kluba biedriem, kas viņu vēroja mulsām un neizpratnes pilnām sejām.

vēl viena savāda piezīme:

neesmu skatījies televizoru divas nedēļas un arī tikpat kā neesmu klausījies mūziku, vismaz ne cītīgi un vismaz ne tādu, kura man būtu pazīstama. jūtos labi. neaizdomājos par depresīvām lietām.

tātad man ir jautājums.
JA
parasti pa TV es skatījos tikai filmas, kurās it kā dzīve ir attēlota pārlieku vienkārša, ar skaidru faktu izklāstu un bakstošu norādījumu uz labo un ļauno, un kuras tādējādi atradina cilvēku no domāšanas, un
JA
TV tiek vispāratzīti uzskatīts par prāta spējas nomācošu kasti,
TAD
kāpēc šobrīd, mēģinot paskatīties TV, mani pārņem baisa depresija un smagas domas par dzīves slikto pusi, nevis romantiski priekšstati par dzīves vienkāršību,
BET,
lūrot ārā pa logu un dungojot sevis paša izgudrotas dziesmiņas, es jūtos priekš sava parastā stāvokļa visai labi.
???