Cirmuļa atklāsmes - 23. Jūlijs 2007

zināmā mērā - neapšaubāmi šorīt ar sevi lepojos.
pēc vakardienas neiedomājamā svētdienas nakts tusa, strādāšanas no trijiem līdz četriem no rīta, draudzenes pavadīšanas uz autobusu piecos no rīta un nogulētām pavisam kopā sešām minūtēm un divarpus stundām, esmu tomēr pamanījies atvilkties uz darbu - ar pusotras stundas kavēšanos, bez elpas, ar pusfunkcionējošām plaušām un hiperfunkcionējošām kājām, bet esmu šeit. nav bijis laika paskatīties spogulī, bet liekas, ka pat izskatos pēc cilvēka. domāju, ka tas ir jāatzīmē. [jōōōōōō, šovakar ejam tusēt!]

nu labi. šovakar neejam tusēt. pietiks. kādam brīdim pietiks.

jau kuro reizi pārliecinos par vecmāmuļas vārdu viedumu - viņa saka: "Lūdz un tev taps dots!"
[nu labi, es zinu, kas tas ir bībelisks izteiciens, bet no vecmāmuļas mutes man tas vienmēr skanējis ticamāk nekā no kaut kādām vecām grāmatām]

vēl ne nedēļa nav pagājusi, kopš sūdzējos par cilvēcisko vientulību, un tagad dabūju sev interneta draudzību no Čīles.

es zinu, eszinu-eszinu, ka interneta čomošanās ir aizdomīga padarīšana, vēl vairāk - tās ir bīstami nereālas cilvēku attiecības, ne tikai dēļ plašajām iespējām izlikties par to, kas tu neesi, bet arī dēļ uzmācīgās iedomas, ka tev ir attiecības, kuru esamība patiesībā ir visai apšaubāma, un tomēr.

ja es tā vietā varu runāties ar īstu, dzīvu, fizisku personu, kurai var pieskarties, nejauši uzmīt uz kājas vai uzgrūsties ar elkoni, ejot pa ielu, atšķirība ir filozofiski neliela. runāties ir runāties.

bet tā ir taisnošanās. jo man vienkārši patīk čatot internetā.

un tipiski iecirtīgā vīzē, kā sīcis, kas apgalvo, ka bombongas viņam ir veselīgas, es apgalvoju, ka Skype nav čats.

priekš manis čats ir tās jocīgās čatu "istabas" kur starp daudzām nesakarīgām zīmēm pavīd kaut kādi teksti, kurus drukā vienlaicīgi kāds simts čatotāju un no tiem visiem tev jāatrod kāds, kurš varētu būt "special". kā tāds bordelis, kur izvēlēties sev vienas nakts sakaru.

es dodu priekšroku ekskluzīviem eskorta pakalpojumiem skaipā. tu runā uzreiz ar vienu cilvēku un izlem, vai tevi tas interesē, un, ja nē - tad atmet šo kontaktu un meklē citu. nekāda haosa.

priekš manis tas ir sakarīgi.

un tomēr arī skaips ir čats. un arī tur ir liels daudzums tipisko interneta pedofīlu, nu jau kādu laiku parādās pat spams, reklāma un, protams, perversie tipi, kas tur meklē kaut kāda mistiska interneta seksa paveida partnerus.

jā, ir liels procents cilvēku tais pašos čatos, ar kuriem kopīgu valodu man nekad neatrast, kuri ir garlaicīgi un sēž čatos tāpēc, lai sēdētu čatos un nevajadzētu iet pagalmā spēlēt futbolu, jo futbolā var tomēr gadīties reālas problēmas, bet čatā visu atrisina poga "Block This Contact" un tomēr.

tur ir interesanti cilvēki.

tur ir sīči, kas basto skolu un meklē "krutos čomus", ar ko palielīties.
tur ir onkas, kam pensijas gados uzmākusies garlaicība.
tur ir precēti ļaudis, kas alkst jaunu piedzīvojumu un flirta.
tur ir darbaholiķi, kuriem internets piedāvā vienīgās ārpusdarba attiecības.
tur ir ceļotāji, kas meklē kontaktus svešās pilsētās vai vienkārši naktsmītni.
tur ir vientulīgie, kam gribas attiecību, bet fiziskās ir pārāk neromantiskas.
tur ir nomāktie, kam gribas pasūdzēties par dzīvi.
tur ir ekstraverti, kam tai momentā nav neviena citam, kam pastāstīt savus piedzīvojumus.
tur ir intraverti, kam tai momentā nav neviena cita, kura piedzīvojumus uzklausīt.
un vēl tur ir vienkārši garlaikotie - tie, kas sēž lidostā ar klēpjdatoru un īsina laiku, sērfojot internetā - tie, kas vēlu naktī pārnākuši no pārtija un nevar iemigt - tie, kam darbā nav, ko darīt, bet tik un tā jāsēž pie datora, un vēl daudzi, daudzi citi.

ir cilvēki, kas saka, ka normāli ļaudis čatos nekad neiet, un šausminās par tiem idiotiem, ko tur ir satikuši, bet neiedomājas par sevi, kas arī sēž čatos un nez kāpēc uzskata sevi par normāliem. tāpēc es tagad no šādām kritikām atturos. čatos ir daudz nenormāļu, maniaku un vienkārši kretīnu, un tomēr.

reizi 100 mēģinājumos var atrast vienu pat ļoti sakarīgu cilvēku. varbūt pat divus.

bet tā ir taisnošanās. jo man vienkārši patīk čatot internetā.

un viss šis rakstījums bija par kaut ko pavisam citu. iedomājies tikai, laika starpība Latvijai un Čīlei ir astoņas stundas, jopcik copcik, ASTOŅAS (8) STUNDAS! un es ar savu jauno dārgumu (vismaz pagaidām) runāju katru dienu. iedomājies? ko tik cilvēks nesadara, ja viņam ir interesanti - pat sēž pie datora vēlu naktī un gaida, kad varēs parunāties, vai (no otras puses) pat ievāc savā darba daķī emesenu, lai tikai varētu parunāties.

morāle?
Internets = mana mūža mīlestība.

apskatījos savu ierakstu arhīvu Cibā - gandrīz katru dienu esmu rakstījis.

atceros, gan brīdināts tiku sākumā, tak neesmu klausījis labo padomu!!!

esmu kļuvis par adiktu.

adikts un muldoņa.

ehh, atkal par sevi sasmējos.

un šodien darbā tukšā diena :D:D:D

tas nozīmē, ka būs divi kilometri ierakstu :D:D:D

tātad: kas ir noticis kopš 11:59 ?

aizgāju pusdienās. bet negribējās.

jau kopš vakardienas negribas ēst. bet es ēdu picu. un vēl divos naktī ēdu čīzburgeru. un tagad ēdu pusdienās zupu. un kāpēc? kāpēc? šis taču ir viens no tiem gadījumiem, pēc kuriem mēs visi bezgalīgi ilgojamies, lai varētu beidzot uzsākt ilgoto diētu vai atslodzes dienu, vai nu sauciet to, kā gribat. bet nē - man atslodzes dienas ir tās, kad briesmīgi gribas ēst, bet nav laika, un tad, kad ēst negribas, tad es cītīgi eju pusdienās un visās citās ēdienreizēs.

lai gan vispār man ir raksturīga neordināra uzvedība gadījumos, kad izeju izklaidēties.

piemēram, es nedzeru un nesmēķēju - bet tas neattiecas uz plkst. 22:00 piektdienas vakarā.

es neēdu čīzburgerus un uz makdonaldu neeju principa pēc, bet tas neattiecas uz plkst. 2:00 svētdienas naktī.

es lieliski dejoju virtuvē, gatavojot omleti, bet klubā dejot man nepatīk.

un par to visu man nākas domāt darbā, kad patiesībā būtu aktīvi jāstrādā. tikai nav, ko darīt.
lūk.
tāpēc šodien, mīlīši, jūs uzzināsiet visu par manu ikdienu.
hā hā.
eh, kā man jūsu žēl...
nu labi, nav vis.

un tagad kušššš! es pastāstīšu noslēpumu - kā bonusu šodienas sekunžu dienasgrāmatai.

vakar satiku savu Veco Mūža Mīlestību (to, kuras dēļ es pametu Internetu un kuru pametu, lai atgrieztos pie Interneta).

kad satieku savu Veco Mūža Mīlestību, man sirds vai lec pa muti laukā un, kad mana Vecā Mūža Mīlestība runā ar citu, man gribas to citu, tos visus citus nožmiegt, lai manai Vecajai Mūža Mīlestībai nebūtu neviena cita, ar ko runāt, kā tikai es.

un tad, vēlu naktī, es savai Jaunajai Mūža Mīlestībai (tai, kuras dēļ es pametu Internetu un atkal tajā atgriezos) apsolīju, ka nekad nemelošu, un pateicu, ka nevienu citu nemīlu.

melis. melis melis melis un nelietis.

skat tik - nemaz nebiju aizdomājies, ka spāņu vārds "comprender" papildus nozīmei "saprast" nozīmē arī to pašu, ko angļu "comprise" jeb "ietvert". še tev, brālīt, vasarsvētki!

šodien man visur skan Mikas dziesma "Relax".

nu, storijs tāds, ka man ļoti šī dziesma patīk - kaut kas tāds foršs tur ir, tai melodijā vai ritmā, vai balsī - un vakar tā man palīdzēja atslābināties un dejot klubā kā pie omletes savā virtuvē.

šodien tā dziesma man rēgojas - pa radio kaut kas skan, es jau saausos, divi vārdi līdzīgi, gandrīz jau lecu kājās dejot, bet ne, radio atkal uzlicis kaut ko lēnīgu un vienmuļu...

Mūzika: Mika - Relax

šodien man būs izglītošanās diena.

piemēram, vai jūs zinājāt, ka, runājot par spāņu valodu, vairums spāņu steidzīgi jums ieviesīs skaidrību, ka tādas "spāņu" valodas nemaz nav - ir kastīliešu valoda, un tad ir visādas citas valodas, kurās runā tautas, kas dzīvo reģionā, ko mēs pazīstam kā Spāniju, bet Latīņamerikā vispār runā vai nu "kaut kādā stulbā valodā", vai arī attiecīgi "meksikāņu", "peruāņu" utt. valodā (atkarībā no tā, ar ko runājat)?

un vai jūs zinājāt, ka Čīles Republika atrodas uz trim kontinentiem?

un vai jūs zinājāt, ka Čīlē ir sava Ezeru zeme, gluži kā pie mums Latgale?

un vai jūs zinājāt, ka Rīgā ir 722 485 iedzīvotāji?

me quedo solo otra vez y eso me da pena.

pero a quién lo estoy diciendo.

"...I want to go to all the places in the world together with you, so that the whole world would remind me of you..."