Cirmuļa atklāsmes - Par interneta čomošanos

jau kuro reizi pārliecinos par vecmāmuļas vārdu viedumu - viņa saka: "Lūdz un tev taps dots!"
[nu labi, es zinu, kas tas ir bībelisks izteiciens, bet no vecmāmuļas mutes man tas vienmēr skanējis ticamāk nekā no kaut kādām vecām grāmatām]

vēl ne nedēļa nav pagājusi, kopš sūdzējos par cilvēcisko vientulību, un tagad dabūju sev interneta draudzību no Čīles.

es zinu, eszinu-eszinu, ka interneta čomošanās ir aizdomīga padarīšana, vēl vairāk - tās ir bīstami nereālas cilvēku attiecības, ne tikai dēļ plašajām iespējām izlikties par to, kas tu neesi, bet arī dēļ uzmācīgās iedomas, ka tev ir attiecības, kuru esamība patiesībā ir visai apšaubāma, un tomēr.

ja es tā vietā varu runāties ar īstu, dzīvu, fizisku personu, kurai var pieskarties, nejauši uzmīt uz kājas vai uzgrūsties ar elkoni, ejot pa ielu, atšķirība ir filozofiski neliela. runāties ir runāties.

bet tā ir taisnošanās. jo man vienkārši patīk čatot internetā.

un tipiski iecirtīgā vīzē, kā sīcis, kas apgalvo, ka bombongas viņam ir veselīgas, es apgalvoju, ka Skype nav čats.

priekš manis čats ir tās jocīgās čatu "istabas" kur starp daudzām nesakarīgām zīmēm pavīd kaut kādi teksti, kurus drukā vienlaicīgi kāds simts čatotāju un no tiem visiem tev jāatrod kāds, kurš varētu būt "special". kā tāds bordelis, kur izvēlēties sev vienas nakts sakaru.

es dodu priekšroku ekskluzīviem eskorta pakalpojumiem skaipā. tu runā uzreiz ar vienu cilvēku un izlem, vai tevi tas interesē, un, ja nē - tad atmet šo kontaktu un meklē citu. nekāda haosa.

priekš manis tas ir sakarīgi.

un tomēr arī skaips ir čats. un arī tur ir liels daudzums tipisko interneta pedofīlu, nu jau kādu laiku parādās pat spams, reklāma un, protams, perversie tipi, kas tur meklē kaut kāda mistiska interneta seksa paveida partnerus.

jā, ir liels procents cilvēku tais pašos čatos, ar kuriem kopīgu valodu man nekad neatrast, kuri ir garlaicīgi un sēž čatos tāpēc, lai sēdētu čatos un nevajadzētu iet pagalmā spēlēt futbolu, jo futbolā var tomēr gadīties reālas problēmas, bet čatā visu atrisina poga "Block This Contact" un tomēr.

tur ir interesanti cilvēki.

tur ir sīči, kas basto skolu un meklē "krutos čomus", ar ko palielīties.
tur ir onkas, kam pensijas gados uzmākusies garlaicība.
tur ir precēti ļaudis, kas alkst jaunu piedzīvojumu un flirta.
tur ir darbaholiķi, kuriem internets piedāvā vienīgās ārpusdarba attiecības.
tur ir ceļotāji, kas meklē kontaktus svešās pilsētās vai vienkārši naktsmītni.
tur ir vientulīgie, kam gribas attiecību, bet fiziskās ir pārāk neromantiskas.
tur ir nomāktie, kam gribas pasūdzēties par dzīvi.
tur ir ekstraverti, kam tai momentā nav neviena citam, kam pastāstīt savus piedzīvojumus.
tur ir intraverti, kam tai momentā nav neviena cita, kura piedzīvojumus uzklausīt.
un vēl tur ir vienkārši garlaikotie - tie, kas sēž lidostā ar klēpjdatoru un īsina laiku, sērfojot internetā - tie, kas vēlu naktī pārnākuši no pārtija un nevar iemigt - tie, kam darbā nav, ko darīt, bet tik un tā jāsēž pie datora, un vēl daudzi, daudzi citi.

ir cilvēki, kas saka, ka normāli ļaudis čatos nekad neiet, un šausminās par tiem idiotiem, ko tur ir satikuši, bet neiedomājas par sevi, kas arī sēž čatos un nez kāpēc uzskata sevi par normāliem. tāpēc es tagad no šādām kritikām atturos. čatos ir daudz nenormāļu, maniaku un vienkārši kretīnu, un tomēr.

reizi 100 mēģinājumos var atrast vienu pat ļoti sakarīgu cilvēku. varbūt pat divus.

bet tā ir taisnošanās. jo man vienkārši patīk čatot internetā.

un viss šis rakstījums bija par kaut ko pavisam citu. iedomājies tikai, laika starpība Latvijai un Čīlei ir astoņas stundas, jopcik copcik, ASTOŅAS (8) STUNDAS! un es ar savu jauno dārgumu (vismaz pagaidām) runāju katru dienu. iedomājies? ko tik cilvēks nesadara, ja viņam ir interesanti - pat sēž pie datora vēlu naktī un gaida, kad varēs parunāties, vai (no otras puses) pat ievāc savā darba daķī emesenu, lai tikai varētu parunāties.

morāle?
Internets = mana mūža mīlestība.