Cirmuļa atklāsmes - 9. Februāris 2007

desde que tengo memoria quería escribir.
no simplemente escribir, sobre el papel o en el ordenador (aún lo empezó así), sino que escribir como los autores, como hemingways, como brontés, o no - como dostoyevskis, pero el papel era siempre demasiado sacro para mi y las palabras eran siempre demasiado variables.
no pude encontrar la verdad inalterable que busqué.
ahora la sensacion que debo escribir para apagar mi sed de creatividad está aun más fuerte, pero me siento que mis palabras son vacías. puede ser que lo que quiero decir es muy vacío. puede ser que solo tengo las ganas de escribir, pero no tengo nada que decir.
ahora me parece también que nunca tuve nada para contar al mundo.
son las ansias de ser, de estar, de comunicar para hacer comprender, que me matan cada vez que intento a poner algo sobre el papel. estos son las ansias que me hacen empezar y quitar mis novelas.

šorīt pamodos ar nepārspējamu miera sajūtu.
es nogulēju vēl desmit minūtes pēc modinātāja zvana un, nemaz par to nesatraucoties, absolūti mierīgi piecēlos.
kaķis arī bija mierīgs, pat nekliedza uz mani kā katru rītu.
dušā sāku domāt par to, kāpēc esmu tik mierīgs, taču nekas nenāca prātā.
arī tas mani nesatrauca.
miers.
miers ir tik dziedējošs - var fiziski sajust, kā aizdzīst rievas pierē, var dzirdēt, kā pasaule švīkst gar ausīm un kā tapetes stāv uz vietas.
miers.
patiess miers nav garlaicīgs.
vienkārši tā saucamā "harmonija ar sevi"
kad tu gribi tikai mazliet vairāk, nekā tev ir
kad tu skaties nākotnē nevis tāpēc, lai kaut ko uzzinātu, bet lai kaut ko sameklētu.
saproti?
vienkārši meklēt.
nevis rūpēties, rēķināt, lēst, vai izdosies vai nē, spriest, vai vajag vai nē, tikai meklēt
mmm!

jocīgi, kā mana sliktā spāņu valodas prasme nemaz netraucē man izteikties, kad man patiešām gribas uzpoetizēt.
un varbūt nemaz tā valoda nesanāk labāka radošuma uzplūdā, bet toties vārdi paši plūst no zemapziņas krunkām.
kā nepārtraukta melu detektora līnija, kā kardiogrammas līnija, kā nuļļu un vieninieku virkne, kas paslēpusies aiz primitīva koka zīmējuma.
dime más, dame más
dime lo que quiero...
las palabras más
que mi comprensión me llega...