munjlait | 9. Feb 2007 16:39 šorīt pamodos ar nepārspējamu miera sajūtu. es nogulēju vēl desmit minūtes pēc modinātāja zvana un, nemaz par to nesatraucoties, absolūti mierīgi piecēlos. kaķis arī bija mierīgs, pat nekliedza uz mani kā katru rītu. dušā sāku domāt par to, kāpēc esmu tik mierīgs, taču nekas nenāca prātā. arī tas mani nesatrauca. miers. miers ir tik dziedējošs - var fiziski sajust, kā aizdzīst rievas pierē, var dzirdēt, kā pasaule švīkst gar ausīm un kā tapetes stāv uz vietas. miers. patiess miers nav garlaicīgs. vienkārši tā saucamā "harmonija ar sevi" kad tu gribi tikai mazliet vairāk, nekā tev ir kad tu skaties nākotnē nevis tāpēc, lai kaut ko uzzinātu, bet lai kaut ko sameklētu. saproti? vienkārši meklēt. nevis rūpēties, rēķināt, lēst, vai izdosies vai nē, spriest, vai vajag vai nē, tikai meklēt mmm! Read Comments |