| 20. Sep 2005 13:38 ārprāc, viss atkal pie Dekarta, viss pie tiem filoz/sofiem...
es esmu laipns cilvēks.
tiešām.
bet man šodien ir depresija, tāpēc būšu nežēlīgs.
(cik nu tāds kā es var būt nežēlīgs)
es uzskatu, ka cilvēka dzīvi iespējams izteikt izvēlēs.
tātad mēs izvēlamies pastāvīgi.
šīs izvēles nosaka mūsu dzīvi.
tādu situāciju, kad izvēle nepastāvētu, cilvēka dzīvē nav.
to visu ir teicis vēl kāds cits, man liekas pat vairāki, bet es neatceros, kas. bet es to izdomāju vēl tad, kad man bija 6 gadi un es nebiju lasījis neviena filozofa darbus, tāpēc plaģiāta apvainojumus lūdzu pietaupīt.
izvēle var būt nežēlīga, absurda, bezmērķīga, acīmredzama, bet ne bez sekām.
tāpat nosacītā apjomā un substancē var atrast iemeslu vai netiešu ierosinātāju jebkam šajā pasaulē. lūdzu nejaukt ar jēgu vai pirmsākumu - es runāju tikai par iemesliem.
tātad, kā jau teicu, šīs izvēles nosaka mūsu dzīvi.
tieši tāpat kā mūsu dzīve nosaka izvēles.
es gribu atkārtot savu domu, ko izteicu sazin kādā sakarā sazin cik ilgu laiku atpakaļ sazin kur:
mūsu izvēles tiek ierobežotas ar katru faktoru cilvēka dzīvē. faktors - tas ir jebkas, kas mūs attīsta. mūs attīsta pilnīgi viss, kas mūs skar. tāpēc izvēles tiek ierobežotas praktiski ar katru sekundi.
mūsu piedzimšana ir ierobežošana. ieņemšana ir ierobežošana. nepiesiesimies senčiem, kas mūsu izvēles arī ierobežo - bet viņi vēl nekādi nav mūsu izvēles.
pat genoma izvēles nav neierobežotas.
visas izvēles tiek ierobežotas.
ja tu pērc saldējumu saldējuma lielveikalā un domā, ka tavas izvēles ir neierobežotas, tas jau ir nepatiesi -
daudzus izvēles ierobežojumus mēs neatpazīstam dēļ apziņas trikiem (piem., nespējam iedomāties vai nepieļaujam to izvēlēšanās iespēju, aizmirstam utt.)
daudzas izvēles ierobežo iepriekšējās izvēles.
patiesi mēs sākam ietekmēt savu dzīvi tikai tajā brīdī, kad izdarām pirmo apzināto izvēli, saprotot, ka tai būs sekas.
tikko es izvēlējos pusminūti pablenzt pa logu, gremdējoties pārdomās. šajā laikā es nerakstīju. es iztērēju pusminūti laika, pēc kura varu ilgoties jau šovakar.
cilvēks neapjauš savas izvēles spēku, tāpat kā neapjauš grandiozos izvēļu apjomus, kurus palaiž garām.
(tāpēc ir bezjēdzīgi nožēlot "zaudētās izdevības" - to ir tik daudz, ka nav reāli iespējams tās visas izmantot)
šeit matemātiskā loģika attiecībā uz jēdziena "bezgalība" izmantošanu darbojas ar nosacījumu, ka tās matemātiskās formulas beigas jeb atrisinājums (kas šeit nav gluži "atrisinošs") ir vienādojums bez vienas no vienādojuma pusēm. proti, mirklī, kad cilvēks nomirst, izvēļu ķēde tiek pārtraukta, tāpēc pēdējai izvēlei neseko sazarojums. protams, šādā gadījumā nāve uzskatāma par pēdējo izvēli. no vienas puses, to var arī neuzskatīt par izvēli. taču ir daudz cilvēku, kas apgalvo, ka izvēle vienmēr ir cilvēka rokās, tad nu lūdzu!...
tātad ideja ir:
cilvēka izvēles ir nosacītas.
gluži tāpat, kā pirmo konstanti "izvēle vienmēr pastāv", es pieņemu arī otru: "izvēle nekad nav pilnībā brīva", proti, izvēle vienmēr ir tieši vai netieši iepriekš nosacīta. ir doma |
