Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

sārta gaisma
asfalts mākoņos balē
šodien domas tā skrien
visas garām.
ar niecīgu sakaru
un laikam bez jēgas.
lūkojas tornis tieši debesīs
tieši iekšā
kas tur ir?
vēl viena jūra.
noklusē koku zari
kad garām eju
skatās uz saknēm
varēja pateikt arī.
tik sen runājis neesmu
mute kļuvusi
par sarkanu kļavas lapu.
kaut kāds nemiers
tieši pirms ziemas miega
izdzen lāci purva dzērvenes pabradāt.
zīmīgi skatās vārnas:
sapratāt?
es laikam palaidu kaut ko garām.
mana eksistence ir tikai pasaules izrādīšanās:
re, kā es varu!
bet man ko darīt?
skrien kaķi pāri pagalmiem
sinhroni skrien
kā olimpiskie skrējēji.
olimpiskie čāpotāji.
olimpiskie.
vēl daži vārdi
un es neatcerēšos kā mani sauc.
zilos ratos ziemeļaitas brauc.
domas skrien.
bet es.
kaut kur
tepat
es biju.
eh, ko nu tur daudz.
tāpat neko lielu es nesacīju.
un manas atklāsmes
neko labāku nedarīja.
lai paliek.
atradīšu sevi vēlāk.