Cirmuļa atklāsmes - 15. Jūnijs 2005

man sāk likties, ka justies muļķīgi ir tīrākā bērnišķība.
nu kas ir muļķīgas sajūtas pamatā? kauns par sevi.
bet pieaugušam ļaudim jau nu nevajadzētu par sevi kaunēties.
domāju es tā:
ja kaut kas sevī nepatīk - mainies.
negribi mainīties - beidz čakarēties un pieņem to, kas esi.
lūk tā.
kam nav gadījies ko muļķīgu pastrādāt dzīvē - bet galu galā tas attiecas tikai uz pašu cilvēku. nevienu citu tas diez ko neinteresē. tāpēc kaunēties no citiem nav jēgas. bet kaunēties no sevis... nu tad tur nekā - pazudis cilvēks. pēdējais brīdis pārdomāt savu vērtību sistēmu.