| 2. Mar 2005 21:20 ilgās pēc bezgalīgas cilvēciskas atklātības
es uzzīmēju tavu seju;
tagad viss jau tikpat kā skaidrs ar tevi
sestdien satikties eju.
skatījos ilgi tavās grafīta acīs
smējos par to kāds tu biji
bet jau pēc dienas mēs pastaigā gājām
lietus lija
tu izplūdi pāri lapai naktī.
mans nabaga nelaiķis draugs.
vienatnē papīra lapai
var uzticēties bez gala
taču dienas gaismā
dzīve izskatās tikai sava
nevienam to nevar izstāstīt.
vienīgā uzticības persona -
kreppapīra zaldātiņš.
krepdešīna pīle.
un tāda ir visa dzīve.
turēs aizvērtu tevi.
bezgalīgā cilvēciskā atklātībā
es blenžu sienā
un runāju pats ar sevi. Mūzika: ...I know you know everything... (Taking Back Sunday)
1 raksta - ir doma | 
