2. Mar 2005 21:20 ilgās pēc bezgalīgas cilvēciskas atklātības es uzzīmēju tavu seju; tagad viss jau tikpat kā skaidrs ar tevi sestdien satikties eju. skatījos ilgi tavās grafīta acīs smējos par to kāds tu biji bet jau pēc dienas mēs pastaigā gājām lietus lija tu izplūdi pāri lapai naktī. mans nabaga nelaiķis draugs. vienatnē papīra lapai var uzticēties bez gala taču dienas gaismā dzīve izskatās tikai sava nevienam to nevar izstāstīt. vienīgā uzticības persona - kreppapīra zaldātiņš. krepdešīna pīle. un tāda ir visa dzīve. turēs aizvērtu tevi. bezgalīgā cilvēciskā atklātībā es blenžu sienā un runāju pats ar sevi. Read Comments |