Cirmuļa atklāsmes -

un visas tās bezgalīgās ilgas -
gribēt pieskarties un nevarēt.

ja tā padomā, tā ir tikai kārtējā alegorija manā dzīvē - ar mani šitā ir vienmēr.
taisni tāpat kā guļot naktī ārā uz zemes, zālē, un skatoties zvaigznēs - vienmēr gribas pasniegties un izmaisīt visu to zvaigznāju zupu ar roku, bet nevar, par tālu.
tagad rakstu tev vēstules, gribu pieskarties, bet nevaru, par tālu. par tālu.
kaut kā negribas, lai tā būtu vienmēr.