Cirmuļa atklāsmes -

Nu šie vārdi ir tāds pārfrāzēts mans štābiņa sapnis.
Tajos laikos stundām varēja vakaros vērot pūces, kas lidoja medībās, bet tagad ir slinkums aiziet līdz tuvējai Daugavai mākoņus vakarā paskatīties.
Toreiz varēja ar Viju nedraudzēties vien tikai tāpēc, ka viņai bija ļauns brālis, kas mocīja kaķus, bet šodien mēs cenšamies būt laipni pret visiem. Toreiz ar Edgaru varēja uzspēlēt zīmīšu spēles stundu laikā, a tagad.
Toreiz varēja grauzt zāli upes malā, a tagad baida domas par lenteņiem, kas sadēj olas stiebros.

(Atbildēt)