Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Cirmuļa atklāsmes -

15. Maijs 2007 14:17

vēl viens iemesls, kāpēc savulaik novērsos no sabiedriskās dzīves, bija bailes no cilvēka kā būtnes bez jūtām un par prātu augstākām attieksmēm un no visa, kas no šāda pieņēmuma izriet. cilvēks kā kalmārs. ar savai situācijai neatbilstošu smadzeņu aktivitāti un absolūtu morāles trūkumu. vara bez morāles ir perversa pret tiem, kam ir morāle.

īsi sakot, man bija bail, ka es varētu kaut ko tīšām nodarīt citiem un citi varētu kaut ko tīšām nodarīt man.
no tā man ir bail vēl joprojām.

2 raksta - ir domaPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

No:[info]baltais_zilonis
Datums:15. Maijs 2007 - 20:44
(Link)
Un tad rodas tādas pompozas pieklājības normas, kurās neviens tāpat nejūtas ērti. Tikai lai nenodarītu pāri.
Un, manuprāt, šai pieklājībai piedevām ir visai mazs sakars ar morāli.
No:[info]munjlait
Datums:16. Maijs 2007 - 11:56
(Link)
protams, kā jau jebkurām morāles normām, tieši NORMĀM, jo cilvēkam vienmēr ir bijis bail no sevis un saviem sugasbrāļiem. tāpēc tiek uzcepti tādi noteikumi, lai neko īsti nevarētu padarīt ārpus zināmajiem rāmjiem.
cilvēks labi apzinās, ka viņa sugas indivīdu spēks ir liels un morāle palīdz to aprobežot, un baidās, ka pieklājība var viņu nepaglābt.

lai gan... sen jau ir laiks izlasīt oriģinālo komunisma teoriju.
dažs labs tic, ka tur ir lielā patiesā cilvēkmīlestība iekšā.

ko es vispār gribēju pateikt? hmm...