Cirmuļa atklāsmes -

11. Apr 2005 13:33

laikam jau gan manī nav nekā īpaši interesanta tomēr.
negribīgi, bet jāpiekrīt.
nākas, nudien nākas atzīt, ka ir cilvēki, kam nevelk manī momentā iemīlēties.
vai nav dīvaini?
es personīgi nevaru sev tā vienkārši bez komentāriem paiet garām.
jāāa... man ar sevi ir pamatīga dvēseļu radniecība.
negribas jau nekad neko zvērēt, bet... nudien... es laikam būtu gatavs palikt ar sevi kopā līdz mūža galam ...
šitādas saistības tik jaunam! un ja nu man iepatīkas kāds/-a cits/-a?..

Garastāvoklis:: ņirdzīgs
Mūzika: Slave to the Wage - Placebo

2 raksta - ir doma

Comments:

No:	aminoskaabe
Datums:	11. Aprīlis 2005 - 22:39

(Link)

vai Tevi reizēm nepārņem šī jocīgā sajūta, kad skaties uz sevi un domā - "bāc, tik superīgs cilvēks, a tie citi visi kaut kādi jokaini, vai? Vai viņi tiešām neredz šo unikālumu?"

(Atbildēt) (Diskusija)

No:	munjlait
Datums:	11. Aprīlis 2005 - 22:57

(Link)

a bet kad!
kas par actiņām! kas par zelta galviņu! nu, vai ne?
bet citiem kaukā nedalec.
nē, nu ko nu tur daudz - visiem jau nav lemts... saredzēt mūsu personīgās unikālības :)

(Atbildēt) (Iepriekšējais)