Ap astoņiem, sēžu autobusā, kas ved mani uz Liepāju. Man par pārsteigumu lielākā daļa pasažieru ir veci cilvēki. Lai arī neizdevās nostopēt sev transporta līdzekli, esmu pateicīgs par mācību, ko man šis rīts dāvināja. Novērtēt savu laiku. Tagat katru reizi pirms posīsšos uz autostopu padomāšu par to kādēļ es to daru. Kāds mans paziņa, kurš ar autostopu apceļojis pus pasaules, tica: "Tagat lai brauktu ar stopiem no punkta A uz punktu B man vajaga vismaz 3 iemeslus, pretējā gadījumā es braucu ar mašīnu vai autobusu." Arī es sapratu, ka ne naudas taupīšanas nolūkā ne arī vienkārši, lai pievarētu nelielus atālumus 50 – 200km autostops nav pareizais pārvietōšanās līdzeklis, vismaz neman un ne šobrīd. Ja spēj izdomāt cik ir vērta viena tavas dzives stunda, tad saproti, ka laiku var tērēt arī lietderīgāk. Tiešām vari pateikt cik maksā viena tavas dzīves stunda? Latos? Eiro? Kaut glemežvākos?
Autostops man ir lai, mācītos un ceļotu (plašākā tā vārda nozīmē), bet ne lai pārvietotos no Saldus uz Liepāju! Atlikušo laiku autobusā veltīšu mācību procesam...
Iespaidi vakarā pēc pirmās skolas dienas. Liekas, ka pasniedzēji runā citā valodā ne latviešu un ne dzimtajā angļu vai krievu. Bet sajūta laba - jūtot kā smadzenes izplešas - vai centās izplesties.