Pat tiem, kas vienmēr meklē patiesību aiz tā redzamā, kas ir mums visapkārt.
Šonakt sapņoju, tādu parastu sapni ar mazliet spriedzes sākumā, mazliet skaistā un mazliet meklējumiem pirms pamošanās. Modos vairākkārt un katru reizi ar domu: "Lūdzu nē ne tagat." Un pat tagat jau pēc vairākām stundām galvā sitas doma, ka gribas atpakaļ. Vai tas nozīmētu, ka "reālajā" dzīvē kas pietrūkst?
Vai tas nav tas, ko meklējam skatoties kino, teātri, lasot grāmatas?
Mūkam no realitātes...?
Mēs inkarnējamies šajā pasaulē, iespējams, tāpēc, ka realitātē mums kaut kas pietrūkst...
Cilvēkiem tīk būt apmānītiem un tas ka mēs dzīvojam ir "dzīvs" pierādījums tam :)