Ar vien biežāk pārņem nostaļģija par visu kautko...
Šobrīd piemēram grimstu laikā kad dienēju "zemūdenē".
Sēžu savā "Šķūnī" un domāju, kas notiek zemūdenē. Kāpēc neviens no "Nautilusa" apkalpes nav Online? Vai uz kuģa ar ir svētku noskaņa...?
Kā tieši tagat justos ja vēl pats būtu "uz klāja"..........
Skaitu minūtes, skatiens nevērīgi pārslīd pāri visam: kaptēnim, apkalpei, aparātiem - nu pilnīgi visam un tikai pie loga tas aizkavējas ilgāk. Jo tur aiz loga ir sniegs pats par sevi - vienkārši IR. Un arī es izeju uz virsējā klāja, lai paelpotu īstu gaisu ne to, kas nāk no baloniem. Un uz mazu brīdi man ir sajūta, ka arī es esmu, es esmu paīstam tāpat kā sniegs.
Bet tagat esmu "Šķūnī" sēžu pie eglītes un knibinos datorā. Un šeit ir noskaņa. Bet vai es esmu...?
Garastāvoklis:: 
nostalgic
nostalgic