multisulinj

zināji, ka gulēt 2,5 h un tad iet uz skolu - tas ir baigi forši?? oo jā!
es biju puse no Sandras un puse no Juritas - drēbes mugurā nebija manas, mums vēl joprojām bija daudz agroplēves, skolā nosperti papīri un vēl visādi štrunti. mēs sēdējām uz grīdas tukšā istabā un taisījām huiņu. un runājāmies. līdz pieciem rītā. bija pusastoņi, kad izkūņojāmies no gultas un, iesaiņojušas agroplēves dārgumu, cauri cilvēkiem un rītam lauzāmies uz skolu. uzstādījām fakultātes gaitenī, izrādījās lampiņas visu daudz maz padarīja par ne tik lielu huiņu, bet tomēr huiņa ir un paliek huiņa. tad devāmies skicēt

domāju, pa dienu pagulēšu, bet izskatās, ka tomēr ne - kad iešu pa īstam gulēt uz nakti, tad arī iešu

[23:07:07] multisuliņ: forši, jau 23
[23:07:13] multisuliņ: santa nebūs atpakaļ
[23:07:16] multisuliņ: aizbrauca pie krista
[23:07:41] multisuliņ: atkal viena esmu ><
[23:07:59] multisuliņ: nē, neesmu taču viena, es taču esmu kopā ar mīļo Arhikadu!
[23:08:19] sandra: tavs vīrietis Arhikāds
[23:08:38] multisuliņ: CIK smieklīgī
[23:08:45] sandra: gandrīz kā kaut kāds Bin Lādens
[23:08:46] sandra: :D
[23:08:54] multisuliņ: šausmas :D
[23:08:56] sandra: :D
[23:08:58] multisuliņ: katrā ziņā seksīgi
[23:08:59] sandra: nu kaut kur irākā varētu būt tāds vārds
[23:09:07] sandra: Arhikāds
[23:09:10] multisuliņ: :D:D

no Pauļas saņēmu tik burvīgu sms, ka pilnīgi prieks. kā gan var nebūt patīkami, ka par mani iedomājas, skatoties uz skaistiem vīriešiem? :D

šonakt gulēt iegāju 4 no rīta. tas laikam tā normāli, ja iepriekšējā naktī nogulētas 13 h

Santa 10 no rīta atbrauca un ielīda gulēt uzreiz. tad pamodās un sāka uzvesties kā vīrietis, skaidrojot to ar pēdējo dienu pavadīšanu pārāk lielā viņu kompānijā
vēl kāda viņas šīs diena pērle - ''Koridors smaržo pēc piedirsta meža!''

pievērsīšos kārtīgāk projektēšanai un gaidīšu viņu atpakaļ.. bwaaaah kā negribās mācīties..!!

man visu dienu jau raustās kreisā uzacs, tas ir īpatnēji
ārā ir burvīgi skaista ziemas diena, kuras vidējā temperatūra ir tāda, ko es beidzot varētu pieņemt par ziemai (nevis Antarktīdai) pienākošos, bet pēdējās dienas garīgais ir mīnus 100 zem nulles, un neizskatās, ka tas varētu atsilt. uz skolu šorīt aizgāju pilnīgi nekāda. vakar arī. aizvakar nebija skolas. bet rīt būs

biju tur, kur man patika
ko gan vēl vairāk teikt
tonālas gaismas nianses uz grīdas, tonālas vārdu nianses no mutēm
mūzikas tonālās nianses gaisa viļņos arī bija gandrīz niansētas, apskaņošana vienkārši varēja būt labāka

vispār izdomāju, ka nav ko mētāties ar vārdiem šajā vietā, jāsamīļo labāk īstā d.g., kurai pēdējā laikā pieskaros tik reti

vakar ar Maskačkas dāmām - Lindu, Gunitu, Madaru - notikās pieredzes apmaiņa bērnības jautājumā. izrādās, Maskačkas bērnība ir narkomāni, bomži kāpņutelpās, kaujas ar čigānietēm un uz asfalta sazīmētas istabas, bet manējā cāļi uz balkona, garāžas jumti un štābiņi kokos. tas, kas mūs vienoja, ir zivju glābšana.

ir dīvaini piedzerties alu un aizmigt un atmosties un iet prom un liekas, ka nekas nav bijis ;D

šovakar nokrāsoju Juritai matus un radīju savu teoriju par to, kā rodas seksīgās dziesmas.
man patīk no Juritas dzirdēt ik pa laikam: ''Edīt, tu esi forša!!'' haha
Sandra atstāja mums saldumiņus, bet pati aizskrēja uz randiņu ar it kā bijušo. tad viņi atnāca un radīja rokdarbu pulciņu - sāka taisīt adventes vainagu.

ir tik savādi sarakstīties sms ar manu Cēsu onkuli. viņam šodien dzimšanas diena, tika svinēts jau vakar, un šoreiz tomēr viņi puspiecos no rīta aizgājuši uz Fonoklubu. pat es tur neesmu bijusi :D

nesen atcerējos, ka pagājušajā naktī sapņoju to, ka mani sauc Cidonija. cik dīvaini gan tas ir?

vakar ap sešiem grasāmies iziet no fakultātes..
mēs ar Agnesi: ''aaaaaaah, ārā noteikti ir tik aaaaaauuuksts, un vēl tas sniegs, un būs vēl aukstāks, negribu mīnusus, gribu sauli un vismaz +15, iesākumam tas būtu labi, ak, kā man riebjas viss šitas, gribu siltu laiku''
Sandra: ''vēl tikai pirmā ziemas diena un jau ņerkst, ka grib vasaru!!''
JĀ

dzīve ir sasodīti dīvaina. tā mēdz pārsteigt, šokēt, likt kārtējo reizi justies muļķīgi un neveiksmīgi. it kā jau nekas šausmīgi slikts tas viss nav, tā vienkārši ir realitāte. tikai nesaprotu, kādēļ gan man vienmēr neveicas? un kādēļ būtu man jājauc galva, ja tas viss it nemaz nav vajadzīgs? kaut kāda mistērija. cilvēki ir neizprotami.
labi, ka vakar atvēru muti, jo tad man atvēra acis.

i don't believe that anybody feels the way i do. aboutcha meow.

šovakar redzēju daudz daudz miglas un skaistumu miglā.

vēl ļoti jutu intuīciju, tā dikti. laikam jau tad, kad apkārt viss kļūst neredzams, viss dziļi iekšējais nāk ļoti uz āru un var sākt skatīt lietas ar iekšējo redzi.

tad atnācu mājās un konstatēju, ka lietas notiek, kad tām jau sen atmests ar roku un visām pārējām ķermeņa daļām. tātad pusstundu pēc tam man bija šoks, un tad es sāku sev jautāt:''bļeģ vai bļeģ??'' :D ne sūda negaidīju. milzīgs apmulsums.

pieķēru sevi smaidot, domājot par Max Factor lūpu balzamu. parasti man nemēdz rasties tādas jūtas pret kosmētikas līdzekļiem, bet kaut kur taču jāliek sava mīlestība?
izklausos pagalam stulba, saprotu, bet lietas vismaz nemet atpakaļ mīlestību vai pieķeršanās jūtas. un arī vienladzību un ignorēšanu tām var piedot, jo nav smadzeņu atšķirībā no radījumiem, kas sauc sevi par cilvēkiem.

man dikti patīkas šīs pēdējās dienas un naktis ar daudz svešiem kvadrātmetriem Barona ielā, rasēšanu, stulbiem, bet pasaulē labākajiem jokiem, ļaunprātīgu trokšņošanu, ne manām vilnas zeķēm, gulēšanu blakus kādam un rīta steigu, lai nenokavētu autobusu uz fakultāti (parasti tas izpaliek, jo dzīvoju 100 m no skolas).
lai vai kā, es viņas mazliet mīlu, un šovakars nebūs citādāks, tikai vēl labāks - mūsu kompāniju papildinās Juritas grupas biedri, un tas nozīmē vīriešus, alu, gaļu un ballīti! gaļīgu ballīti

[20:39:55] GREEN: tev vispār ir dzīves plāns?
[20:40:14] multisuliņ: ko?
[20:40:43] GREEN: nu kkādi konkrēti mērķi, ko vēlies dzīvē sasniegt?
[20:43:58] multisuliņ: tu mani sašokēji ar to jautājumu
es šodien mazliet apraudājos no tā, ka man bail no dzīves. es parasti priecājos par dzīvi, jo tā mēdz būt spontāna un nezinu, kas mani gaida, tas parasti man šķiet aizraujoši. bet šodien es ļoti sabijos. jo beigās viss var sanākt pavisam sūdaini. nevar zināt neko

šonakt sapņoju par to, ka man uz gurna ir tetovējums ar Monu Lizu

domas, ko nevar apstādināt. un nevarēs nekad

krāsainu sapņu virtenes - tas ir tas, ko piedzīvoju šonakt. sen tā nebija bijis. daudz un cits pēc cita.
es kopā ar kādu puisi no mūsu skolas pie fakultātes bijām, sāka snigt, un es sāku dejot, tur bija arī mans pc, uz kā laikam bija uzlikta mūzika, tas apsniga, bet bija vienalga.
vēl visdažādākās situācijas un cilvēkus - pazīstamus un nepazīstamus - redzēju, piemēram Malvīni (tā laikam biji tu, jo tavai un Justīnes sejai nebija čolkas), Rutu un vēl vēl.
jokaini redzēt sapnī nepazīstamus cilvēkus (tiešām nepazīstamus, iespējams, viņi nemaz neeksistē), bet redzēt viņu sejas, augumus, apģērbu visos sīkumos.
gribu sapņot vēl.

tik lielisku pavāri kā es Zeme vēl nav redzējusi. viss sākas ar to, ka man nav ne mazākās nojausmas par to, kādā secībā un ik pēc kāda laika jāliek dārzeņi sautējumā - jeb esmu pilnībā aizmirsusi. tad nu daru, kā ienāk prātā - pilnīga anarhiste. protams, varu jau piezvanīt mammai un pakonsultēties, bet man neceļas roka dzirdēt šodien viņas balsi un slinkums atvērt muti, gudrojot, ko lai atbild uz jautājumu ''kā tad iet, nu pastāsti kaut ko!?''
rezultāts ir tāds, ka nevaru izšķirt, kurš ir kurš dārzenis tajā žļurā, jo viss ir savārījies vienā debešķīgā masā, protams, izņemot burkānus, kuri vēl ir puscieti. turklāt arī paspēju piededzināt.
jā, un arī uz garšvielu bārstīšanu man ir pārākais talants - parasti sabārstu neprātā daudz un visneiedomājamāko, šī reize nebija izņēmums. jā, un man lika raudāt sīpols. sīpolam ir absolūti vienalga, ka man ir uzklāta skropstu tuša un ka man vēl būs jāiet pa gaiteni līdz virtuvei un jārāda sava sāpju pilnā seja cilvēkiem.
ak, labu apetīti!
labi, ka man tas nenosakāmās izcelsmes, formas un sastāva ēdiens nav jāceļ galdā nevienam - nemaz nebūtu vajadzīgas nekādas sarunas par krāniem, kā tas gadījās vakar Santai, kad negribot sabojāju viņas apetīti, skatīt lejup :D

[2010.11.02. 23:33:15] multisuliņ: nu ko, henna gatava?
[0:06:54] sandra: ja
[0:06:59] sandra: tikai vēl nav nožuvusi
[0:07:03] sandra: juritai gan tikai
[0:07:04] sandra: man vēl nav
[0:07:07] sandra: nez vai šodien sanāks
[0:07:11] sandra: miedziņš nāk
[0:07:17] multisuliņ: tev arī vajag!
[0:07:23] multisuliņ: paņem rīt līdz uz skolu :D:D
[0:07:37] multisuliņ: uzskicēšu tev utānu uz gurna ar hennu
[0:07:47] sandra: :D
[0:08:21] multisuliņ: utāna pakaļu :D
[0:13:02] sandra: ieliku dr.lv galerijā
[0:13:05] sandra: vari apskatīt
[0:13:08] sandra: :D
[0:13:19] sandra: es jau teicu,ka klāt tām sirsniņām vēl krāniņus piezīmēšu
[0:13:23] multisuliņ: jap, apskatījos tikko :D
[0:13:31] sandra: tipa kā imanta dakša dziesmā
[0:14:37] multisuliņ: kāpēc?
[0:14:50] sandra: kas kāpēc
[0:14:50] sandra: ?
[0:14:51] sandra: :D
[0:15:18] sandra: nezini vai tad "dziesma par sirsniņām un krāniņiem"?
[0:15:26] multisuliņ: nē, nezinu man šķiet :D
[0:15:30] sandra: :D
[0:15:42] sandra: tur ir vārdi
[0:15:48] multisuliņ: tu tur sirsniņas un krānus sazīmēji??
[0:16:23] sandra: "krāniņ,krāniņ,netrako tik daudz!pie velna freidu,viņam vairs nav ļauts!bet mazai sirsniņai tik ļoti ļoti sāp.kāpēc tu stāvi biksēs un nevis laukā kāp?"
[0:16:23] sandra: :D
[0:16:30] sandra: es tikai sirsniņas
[0:16:46] multisuliņ: hehe
[0:16:51] sandra: es jau teicu,ka klāt tām sirsniņām vēl krāniņus piezīmēšu
[0:19:01] sandra: oi
[0:19:19] sandra: http://www.draugiem.lv/imantsdaksis
[0:19:21] sandra: noklausies
[0:19:23] sandra: 34 dziesma
[0:19:59] sandra: tikai šoreiz tiešām noklausies
[0:20:01] sandra: :P
[0:22:14] multisuliņ: klausos klausos!
[0:22:21] multisuliņ: mēs abas klausamies :D
[0:22:26] sandra: yey
[0:22:28] sandra: :D
[0:22:32] sandra: forsa dziesma,vai ne
[0:22:34] sandra: ?
[0:22:36] multisuliņ: santa tagad tieši ēd :D:D:D
[0:22:40] sandra: :D
[0:28:07] multisuliņ: akdies, santa
[0:28:10] multisuliņ: paga
[0:28:16] multisuliņ: es smejos nenormāli :D:D
[0:29:26] multisuliņ: es uzliku pēc tās dakša dziesma vienu peaches dziesmu, kur ir vārds ''dick'' pieminēts, un santa sašutumā (vēl joprojām ēd) saka - kas šovakar, pimpju vakars???? :D:D:D
[0:34:32] sandra: :D
[0:34:40] sandra: var jau vēl kaut ko no soko uzlikt
[0:34:42] sandra: :D
[0:34:58] multisuliņ: i shared my pussy with you?? :D
[0:35:09] sandra: jā
[0:35:09] sandra: :D
[0:35:18] sandra: all my wet dreams
[0:35:20] sandra: :D
[0:35:31] multisuliņ: jaa tas arī :D
[0:35:42] multisuliņ: es šovakar vnk nosmējusies :D
[0:35:56] multisuliņ: vēl pie Lienes par viņas liesmojošo krūti ierēcām :D:D
[0:37:38] sandra: vinai tur kaut kas deg
[0:37:38] sandra: ?
[0:37:51] multisuliņ: dega :D

ir tādi cilvēki, kuri liek tev justies kā mājās kopā ar viņiem, pat neviļus - jo vienkārši tā ir. iepazīstot tādus, pirmā sajūta jau uzreiz ir laba, no tās laužas ārā kaut kas pazīstams. pēc pirmajiem pārmītajiem vārdiem, teikumiem, rindām labās sajūtas kalns izplešas aizvien apjomīgāks, tinas un satinas, līdz saproti, ka tev ir labi ar viņiem, nav nekā lieka un nekā nepietrūkst. tu esi mājās.
bet ir tādi cilvēki, ar kuriem kopā nepārņems pat sajūta, ka atrodaties vienā telpā, ar kuriem nekad neradīsies tā vienreizējā māju sajūta, pat ja gadu nodzīvojat vienā istabā, arī, ja no malas šķiet, ka jums taču ir tik daudz kopīgā.
tieši tādi cilvēki man ir vajadzīgi - tie brīnumi, kurus satiekot, šķiet, ka esi atgriezies mājās.
tie citi jau arī kaut kam noder - fonam.
un tas viss ir TIK kaut kā.

ir pacēlums, tik ļoti mīlu izbraukt no Rīgas, atklāt jaunus stūrus un nostūrus, un Gunitas jautājumu ''ieiesim veikalā?'' hehe.
bija pagalam pozitīvi vakar pēc apnicīgā darba braukt uz Cēsu pusi kopā ar divām dvīnēm pie divām dvīnēm.
ballīte arī nebija zemē metama, nemaz ne. kad sāku ar Patu spēlēt dambreti, es ļoti gribēju dzert alu, kad beidzu, alus man vairs negaršoja. un Patrīcija pamodās ar pūkainām krūtīm, normāli. un laikam jau neviens nebrīnītos, ja Ruta ar Vilcēnu vēl joprojām gulētu krākdami izvelkamajā krēslā, meiteņu istabā, Raiņa ielas 9 septītajā dzīvoklī, Priekuļos, Latvijā ;D
atpakaļ braucot, pagājāmies kādu gabalu (man patīkas IET, tik tiešām, tas varētu būt viens no maniem hobijiem), tad veiksmīgi nostopējāmies līdz Rīgai. aizveda mūs uz Purvciemu, tad gājām līdz Dārzciemam pēc kaut kāda autobusa, pirmo reizi biju tādā vietā. vispār Gunita visos Rīgas nostūros ir kā kaut kāds staigājošs un runājošs ''es gribu ēst'' kompass. mēs izkāpām vells viņu zin kādā pieturā un tad kaut kur nezinu kur gājām, Kompass teica, ka uz Maskačku. vienā brīdī, kad gājām pa kādu noplukušu, bet apburošu vietu, jautāju, kur esam, bet Gunita zināja tikai, uz kurieni dodamies. bet tik skaista pastaiga bija! jo vieta bija skaista, diena bija skaista, saule un noskaņa bija skaista, un vispār pārāk daudz vārda ''skaista'' - vai arī pilnīgi pietiekami. gājām cauri kapiem, heh, un es teicu, ka šādi noteikti izskatījās ''labie kapi'', ko Linda sapnī redzēja. tad pāri gaisa tiltam, zem tā gozējās dzelzceļa sliedes un vagoni. aizbraucu pāris pieturas uz Ķengaragu pa zaķi, izkāpu pieturu iepriekš, jo gribēju staigāt vēl. aizbraucu pie brāļa, viņš mani pabaroja un solīja aizvest uz boulingu.
pašlaik aktuālais jautājums ir ''kur gan aizdzērusies istabas biedrene?''

man šodien Krūzā uzbruka Lenori!! pa tiešo no sava stenda. ne kauna, ne goda
nāca arī tante, bet mēs smiedamās vācām un likām pa krāsām atpakaļ

tagad klausos, kā istabas biedrene stāsta savam džekam par to, kādas eļļas un smaržas vairo seksuālo un erotisko noskaņojumu, un par to, ka nopirkusi viņam šalli ''geju krāsā'', bet būs vien jānēsā.

vēl šodien smīdinājos par to, kā Santa mēģināja vingrot un uzdejoju vēl viņai fonā. kaut kāds debīli jauks duets mums sanāca ;D

vispār tik daudz kas jāizdara, tik daudzi jāsatiek, ar tik daudziem jāsadzer, un ar visiem gribu uzreiz, un visi grib uzreiz. viss būtu neizsakāmi vieglāk, ja es būtu čaklāka un rosīgākā, ja ne tāda, tad, ja nu vismaz man būtu divreiz vairāk rokas, kājas un vismaz četras mutes, arī acis varētu pareizināt ar kādu skaitli, jo skaisti iedzeršanu laikā ir saglabāt acu kontaktu ar katru.
bet tagad jāpabeidz un jāaizsūta mammas skolas darbs, pēc pāris stundām jāpazūd no šīs citas pasaules ar nesaklātu gultu, ļoti skaļu mūziku un milzīgu džemperi man mugurā.

Esmu no wapa, jo esmu darbà un apziña par to, ka sheit vél jàpavada 6 h, ir spècìgàka par jebkàdiem citiem impulsiem. Rakstìt bez normàlàm garumzìmém ir visai briesmìgi, bet laikam sàku palikt pàràk atkarìga no shìs vietas, un skiet, tas ir slikti. Tagad sapñojos par to, kà vakarà apskaushu sava kakja mìkstàs kjepiñas. Un man patìk sajùta, ka manà somiñà ir cigaretes. Tas liek atceréties dzirdétos izteikumus par to, ka man piestàvot smékjét. Tà vien gribéjàs vakar pie tumstosha loga aizskjilt kàdu no tàm.

G: pagājušo nakti nosapņoju, ka Tukumā notiek festivāls, un es tevi tur satiku
E: cik šausmīgi, ka tu redzēji Tukumu un mani vienā sapnī