multisulinj - Post a comment

septembra beigās kā vienmēr dzimtās āres ar ēdienu un dzērienu orģijām, radu runām un kaķi, kam acis vēl lielākas kā Sudrabai. radu runas kā raidstacija ''kādu flīžu līmi labāk izvēlēties un kā pareizi jātaisa siļķe kažokā'' ir tīri ok fonam, bet traucējošāk, ja pievēršas man ar visām tā izrietošajām sekām. tad atliek vien skumšana par kasti, kurā dzīvo cilvēki, ar kuriem dalu savas asinis (nē, mēs neesam vampīri, lai gan (ja jau pievērsos šai tēmai) man šķita uzjautrinoši, ka vīrietis, 35 gadus vecs, lieliski pārzin Krēslas filmas, kamēr neesmu redzējusi nevienu kadru). bet ne par filmām šeit ir runa. par uzskatiem. par stereotipiem. par domāšanu. par sistēmu. (un ne jau siļķe kažokā tur vainīga). žēl noskatīties arī, kā ir mainījies mans brālis, šķiet, ka no viņa tās personības šķautnes, kas tīri labi man gāja pie sirds pirms 7 gadiem, īsti palicis pāri nav nekas. tikai stulbi jautājumi un apgalvojumi. bet gan jau es tikai savā galvā visu uzkurinu vairāk nekā patiesībā ir. tomēr mēs ar viņu esam atšķirīgi. starpība ir diezgan milzīga tik tuvas radniecības ietvaros.

biju mazpilsētas bibliotēkā. nodevu vasarā ņemtās grāmatas. mazliet negribēju dot prom to vienu. nesaprotu, kāpēc, bet vēl joprojām tā grāmata mani vajā. it kā nekas īpašs, bet priekš manis tik spēcīgs. varbūt man nezināmā veidā kaut kā sasaistās ar manu zemapziņu. toties somā laiskojas kaut kas citādāks, bet ne mazāk slikts, cik vismaz nojaušu. rakstnieks, par kuru saņēmu atsauksmes G&G no čaļa, kas toreiz sēdēja pie ugunskura un stāstīja par savām ārpusķermeņa pieredzēm.