multisulinj - Post a comment

vakar bija fantastiska diena. visu dienu pavadīju, sēžot gultā un lasot, izlasot grāmatu. laiks skrēja nemanot, diena aiz loga mainīja savu vaibstu nemanot. mani apņēma absolūts klusums un absolūta vienatne. un vakarā es jutos neizsakāmi laimīga. un mazliet skumja. dažādiem sajūtu pustoņiem kā sīkām skraidelējošām skudriņām iekļauta. bildes no grāmatas skrēja manā acu priekšā vēl joprojām. un pēc tās nav pat uzņemta filma un viņa nav apbalvota nekur vai iekļauta kaut kādā skolu programmā, kaut vai tikai amerikā (nesaku, ka būtu jāapbalvo - vienkārši tādu, lūk, draņķa literatūru es lasu, kas nav pat apbalvota). inteliģenti nospļautos uz šīm lappusēm un aiznestu uz omītes mazmājiņu. bet paši vainīgi, viņi daudz zaudē. īstu, neglītu, skaistu, brīnišķīgu, neērtu, laimīgu, skumju stāstu par pieaugšanu. bez liekām banalitātēm.