14. februāris
Feb. 14th, 2011 | 04:50 pm
From:: multisulinj
man šodien galvā skan ''vāverīte spēlē mākoņtauri blablabla bungas rībināj, zirneklītis izskrien tīklam cauri lalalalāā'' - jā tas ir tikai normāli, tā ir kaut kāda dziesma, ko dziedāju 1. vai 2. klasē skolas popgrupā, un par ko biju aizmirsusi uz kādiem 12 gadiem. bet zemapziņa vēlējās man šo dziesmu atrādīt tieši šodien. laikam vainīgas sarunas par vāverītēm iepriekšējā vakarā :D
ak, jā, biju jau piemirsusi, ka piektdien, kad putināja sniegs sejā un es, runājot ar mammu pa telefonu, gāju uz darbu, nejauši satiku Lindu S. uz Barona ielas (vienmēr satieku viņu uz Barona ielas). viņai ir jauka, jauna matu krāsa. varbūt man arī tādu vajag? ja mēs abas tagad mācītos 1. vai 2. klasē, Linda varētu histēriskā maza bērna balsī ieķērkties: ''Tu nošpikoooojiiiii!!!'' (bet neviens vēl nav teicis, ka man arī tāda tiešām būs)
šorīt/šodien, kad man tiešām nebija īsti laika kaut ko vēl čakarēties ilgi, man ienāca prātā spoža doma izmēģināt Sandras Max Factor tonālā paraudziņu, ko viņa sestdien gādīgi un negaidot atstiepa uz manu darbu. šis bija kā viņa sacīja ''otrais gaišākais tonis''. jā, ar ''otru gaišāko toni'' es izskatījos pēc solāriju upures. pašai uznāca tādi smiekli. mana āda tomēr ir nenormāli gaiša, es nesaprotu, kur es tāda pagadījusies
šis atgādināja to, kā reiz aizgāju uz skolu ar Sandras tonālo krēmu, kas drīzāk ir ''otrais tumšākais'' tonis. es uzdrošinājos parādīties sabiedrībā tāda, un lielākai ticamībai man vajadzēja noklāt arī kaklu. mēs ar Sandru rēcām nenormāli, man šķiet, tikai kursabiedri nesaprata, bet arī neko nejautāja. toties pēc šī kosmētiskā piedzīvojuma es atklāju, ka man dabīgi ir tik ļoti gaiši rozā lūpas, kas uz gaišas ādas nav īsti pamanāms, un manas acis izskatījās uz oranžā fona vēl zilākas
(jā, šis bija kaut kas no ''cacu stāstiem'', haha)
es paredzu šo vakaru nedaudz dīvainu, bet interesantu. un man gribās satikt meitenes (par džekiem neesmu tik ļoti pārliecināta :D), tik sen neredzētas, ak, murr murr. Patas un (*) mīļās balstiņas. vienīgā problēma ir tā, ka pēc šodienas skriešanām pa centru man negribās vairs iziet no mājas, bet es ļoti ļoti centīšos.
ak, jā, biju jau piemirsusi, ka piektdien, kad putināja sniegs sejā un es, runājot ar mammu pa telefonu, gāju uz darbu, nejauši satiku Lindu S. uz Barona ielas (vienmēr satieku viņu uz Barona ielas). viņai ir jauka, jauna matu krāsa. varbūt man arī tādu vajag? ja mēs abas tagad mācītos 1. vai 2. klasē, Linda varētu histēriskā maza bērna balsī ieķērkties: ''Tu nošpikoooojiiiii!!!'' (bet neviens vēl nav teicis, ka man arī tāda tiešām būs)
šorīt/šodien, kad man tiešām nebija īsti laika kaut ko vēl čakarēties ilgi, man ienāca prātā spoža doma izmēģināt Sandras Max Factor tonālā paraudziņu, ko viņa sestdien gādīgi un negaidot atstiepa uz manu darbu. šis bija kā viņa sacīja ''otrais gaišākais tonis''. jā, ar ''otru gaišāko toni'' es izskatījos pēc solāriju upures. pašai uznāca tādi smiekli. mana āda tomēr ir nenormāli gaiša, es nesaprotu, kur es tāda pagadījusies
šis atgādināja to, kā reiz aizgāju uz skolu ar Sandras tonālo krēmu, kas drīzāk ir ''otrais tumšākais'' tonis. es uzdrošinājos parādīties sabiedrībā tāda, un lielākai ticamībai man vajadzēja noklāt arī kaklu. mēs ar Sandru rēcām nenormāli, man šķiet, tikai kursabiedri nesaprata, bet arī neko nejautāja. toties pēc šī kosmētiskā piedzīvojuma es atklāju, ka man dabīgi ir tik ļoti gaiši rozā lūpas, kas uz gaišas ādas nav īsti pamanāms, un manas acis izskatījās uz oranžā fona vēl zilākas
(jā, šis bija kaut kas no ''cacu stāstiem'', haha)
es paredzu šo vakaru nedaudz dīvainu, bet interesantu. un man gribās satikt meitenes (par džekiem neesmu tik ļoti pārliecināta :D), tik sen neredzētas, ak, murr murr. Patas un (*) mīļās balstiņas. vienīgā problēma ir tā, ka pēc šodienas skriešanām pa centru man negribās vairs iziet no mājas, bet es ļoti ļoti centīšos.