hare hare, smilšu pele
Sep. 5th, 2010 | 02:58 pm
From:: multisulinj
kas gan var būt labāks par piedzērušamies draugiem manā dzimšanas dienā? piemēram, piedzērusies bitīte Maija, kura vienīgā uztur dzīvību pie Māra Šverna uzstāšanās un iesaista arī biedrus, un pēc tam mēs kopā lasām turpat Klāva Elsberga rindas ''es neatsakos no draugiem arī tad, ja tie dzer''.
kas gan var būt labāks par pārāk skaļu uzvedību nakts vidū krišnu dzīvoklī, kur atskaņojam dziesmu ''žēl krišnas, tiem Ziemssvētku nav''? un nākamajā dienā daudz un skaļi jokojam par viņiem, bet viņi ir turpat, aiz sienas. Jurita laikam mani vairs nelaidīs savā dzīvoklī. bet laikam krišnu saldā, ļaunā atriebe bija savas mūzikas atskaņošana no rīta.
jā, un kas gan var būt labāks par gulēšanu vienā gultā ar Sandru un Jāni? īpaši jau, ja gultai piemīt dīvains slīpums, kādēļ es visulaiku krītu virsū mazajiem.
kas gan var būt labāks par skaidrumu Baltajā naktī? tik tiešām, es nelietoju pat alu, un man patika tāpat. beigās sēdēt Nabaklabā, vintage veikaliņš ir tikai rokas stiepiena attālumā, bet mēs nespējam piecelties un paspert pāris soļus līdz tam, lai gan es visulaiku, stundu no vietas atkārtoju ''pēc 10 minūtēm iesim uz turieni, pēc 10 minūtēm iesim'', līdz veikals vienkārši acu priekšā ņem un aizveras.
sastapu vēl tur kādu puisi, kurš teica man, ka esam tikušies festos vai kur, bet nedzirdēju un nepacēlu telefonu kādam citam, par ko man savukārt ne mazākās nožēlas.
jā, un pa mani skraidīja smilšu pele!
kas gan var būt labāks par pārāk skaļu uzvedību nakts vidū krišnu dzīvoklī, kur atskaņojam dziesmu ''žēl krišnas, tiem Ziemssvētku nav''? un nākamajā dienā daudz un skaļi jokojam par viņiem, bet viņi ir turpat, aiz sienas. Jurita laikam mani vairs nelaidīs savā dzīvoklī. bet laikam krišnu saldā, ļaunā atriebe bija savas mūzikas atskaņošana no rīta.
jā, un kas gan var būt labāks par gulēšanu vienā gultā ar Sandru un Jāni? īpaši jau, ja gultai piemīt dīvains slīpums, kādēļ es visulaiku krītu virsū mazajiem.
kas gan var būt labāks par skaidrumu Baltajā naktī? tik tiešām, es nelietoju pat alu, un man patika tāpat. beigās sēdēt Nabaklabā, vintage veikaliņš ir tikai rokas stiepiena attālumā, bet mēs nespējam piecelties un paspert pāris soļus līdz tam, lai gan es visulaiku, stundu no vietas atkārtoju ''pēc 10 minūtēm iesim uz turieni, pēc 10 minūtēm iesim'', līdz veikals vienkārši acu priekšā ņem un aizveras.
sastapu vēl tur kādu puisi, kurš teica man, ka esam tikušies festos vai kur, bet nedzirdēju un nepacēlu telefonu kādam citam, par ko man savukārt ne mazākās nožēlas.
jā, un pa mani skraidīja smilšu pele!