multisulinj - January 13th, 2023

kad mentālā veselība klibo, tad paliek dziļi vienalga par visu. gandrīz atstāju ratus ar raudošu bērnu uz ielas. vispār atstāju, tikai vīrs jau bija atnācis. pati aizgāju lietū paraudāt. pirms tam kārtīgi pakratīju ratus ar dēlu iekšā, reizē ar kliegšanu atbildot uz vīra pārmetumiem, kādēļ mani nekad nevar sazvanīt.
vairs nelīst, bet man ir auksti, un es te, sēžot virtuvē, nesaprotu, kādēļ parasti rakstu tad, kad ir slikti.

ļoti jokaina sajūta vispār. skatījos tikko uz svaigi nopublicētā ieraksta datumu un nespēju aptvert to, ka taču vēl nesen (tikai 13 gadus atpakaļ) sēdēju pie tieši šāda paša izskata klab.lv lapas un rakstīju neaprakstāmi saviļņojošas sajūtas par kārtējo aizvadīto pagrīdes festivālu, kurā diezgan jauki piedzēros, gāju kaila peldēties un gandrīz noslīku purvā.
tagad, 2023.gadā rakstu par to, kā krītu arvien dziļākā mentālajā bedrē, gandrīz pa gaisu aizlaizdama bērna ratus ar visu iemītnieku un psihodama meklējot cimdu, ko viņš pa ceļam velnsviņzinkur nometis (vēl joprojām ne velns, ne dievs, ne pati māte nezin, kurā ceļa gabalā tas sūda cimds palika).