*
Jan. 28th, 2021 | 11:24 am
kaut kad vakar vai aizvakar sapratu, ka baigi pietrūkst tās kņudoņas pakrūtē, kad lasi ļoti labu dzejoli vai raksti tādu, vai skaties ļoti labu filmu, vai lasi kaut ko vairāk kā vienkārši labu literatūru, kur caur pirkstu un matu galiem jūti, kā ar okeāna spēku iepilst tevī un pārņem visu ķermeni kaut kas nenosakāms un tu nesaproti, ko tev gribās darīt - raudāt, smieties vai nedarīt neko, ka sajūti, kā tevī ieplūst šī neaprakstāmā sajūta un kā tu ieplūsti tajā, savienojoties ar visu pasauli un visām pasaulēm. es tikai neatceros, ko tad darīju.