*
Jul. 18th, 2015 | 10:24 pm
esmu uz vienu roku ar klusuma dzīrēm, kad tās mani piemeklē gaišos vakaros ar dūņainām debesīm un pilieniem bez aspirīna asfalta rievās. garāko koku galotnes lēni līgojas, samierinoši deformētā saules seja neganti izlējusi savu rumu, un klusums katram pretīm nācējam ar sudrabaini knakšķošiem instrumentiem izoperē balsenes. tā ir vienīgā skaņa visā apkārtnē