*

May. 21st, 2012 | 06:35 pm

stressssss, stresssssss, stresssssss... tikko uz mēles sajutu sesijas garšu, kur jaucas sviedru un asins garšas. kad nekas cits neinteresē, kā tikai atrisināt konkrēto problēmu, kas noved pie jaunas un jaunas utt., neinteresē pat tas, ka tavam organismam interesētu pievērt aci kaut uz minūti, uzņemt barības vielas vai H2O vai nomirt.
jāsaka, šī garša ir ļoti pretīga. es negribu pie tās atgriezties, es negribu to piedzīvot. konkrētā problēma ir atrisināta un vēl nav tā, ka man būtu bez ziņas, bez miņas jāsteidzas pie nākamās bez iespējas pavēstīt par to šeit. bet priekšā vēl miljons problēmas. un šī nav sesija, kad es varu ķep-ļep un ar sajūtu ''es zinu, ka varu labāk, tikai laika nepietika'' iesniegt to vienas pasniedzējas rokās, un viņai ir darbu kaudze un ne īsti labas atmiņas spējas atcerēties vārda, kas atrodas pie mana ne īsti izcilā darba, vizualizāciju. tas ir faking bakalaurs. un man būs jāiet un jāaizstāv un nekādu atkāpju. vāji rasējumi un sliktas vizualizācijas nav pieļaujamas. 2 nedēļas, miljons problēmas un vēl uz darbu pa vidam jāaiziet. piemēram, rīt - gandrīz 12 h jaunajā darba vietā, kas diemžēl pārvērtusies par mazulietiņ trako māju.

Link | Leave a comment | Add to Memories