multisulinj - April 20th, 2012

es saprotu un apzinos, ka labākais, ko varētu izdarīt savu matu labā, būtu tos nogriezt.
man vairs viņi īsti nepatīk pēdējā laikā, un es viņiem arī jau sen esmu apnikusi - mūsu harmoniskās attiecības ir sagājušas grīstē. arī citi, tā vien liekas, jau sen gaida, kad es beidzot atbrīvošos no savām mežonīgajām krēpēm. mamma jau vairāk kā gadu, kopš beidzot sāku krāsot tos gaišākus, no jautājuma ''kad tu ataudzēsi savu dabisko matu krāsu?'' ir pārgājusi pie jautājuma ''kad tu nogriezīsi?'', bet Emīlam viss vienalga, kā izskatās, kad vaicāju ''ko man darīt ar matiem?'', viņš atbild ''griez īsus, es tevi tāpat mīlēšu'' (:D). tas mani ļoti apmulsina, jo vienmēr šķitis, ka mati ir mana rota, hahaha.
viss ir jocīgi. bet nē.

kur esmu palikusi veselīgā es? tā, kura skrēja katru rītu, lietoja galetes, klijas un ko tur vēl, tikpat kā neēda ceptu ēdienu un vakaros un retu reizi našķojās ar melno 70% šokolādi un riekstiem. un kur esmu palikusi taupīgā es? pirmkursniece E., kura nedēļā spēja izdzīvot ar 3 Ls :D (un tikai tādēļ, ka katru nedēļas nogali mielojos pie vecākiem). tagad tā šķistu neiespējamā misija - vislielākā.
katrā ziņā šādu supertaupīgumu man neatgriezt, bet apjausma, kas ir atlidojusi, ir ''ooo, re kur pavasaris, un es te sēžu un piestūķēju sevi ar bulciņām un... kas tas ir, kaut kādi sāļie rieksti un grauzdiņi? sasodītais Emīls :D''. lai gan uzskatu, ka ikdienā ēdu samērā veselīgi pārsvarā (fast food mani nekad nav aizrāvis), gribās padzīvoties veselīgāk, atgriezt vismaz kaut kādus veselīgos paradumus.

tikko sapratu, ka, ja griezīšu mazos jaukumiņus nost, tad man kārtīgi jāizpriecājas ar viņiem. tātad - lokšķēres un taisnotāju studijā, būšu princese, kas sēž ar smukiem matiem un raksta bakalauru, haha! jo principā man nav žēl nekā vairs