*
Apr. 1st, 2012 | 01:12 pm
aprīlis ir sācies. tagad vairs nav kur likties.
aprīlis ir sācies arī ar pārāk daudz mantām un sūdiem, kas smird pēc vīraka un nav mani. bļe. manā istabā. tagad tā izskatās daudz vairāk pēc viņas istabas. kaut kas pilnīgi cits. jāteic gan, ka man labāk patika mana minimālisma stilā ieturētā telpa, kurā varēja to just (telpu), nevis aizkrautā mazās, romantiskās meitenes istabiņa, kurai īstenībā ir 24, nevis 14 gadi. bet arī ar šito nav, kur likties. viņai to sūdu ir pārāk daudz un mans galds nekad vairs neatgriezīsies savā ideālajā stāvoklī kā iepriekš, pirms tam bez manas ziņas bija ķērusies klāt šī mākslīgo puķu, rozā paklājiņu un mazu bērnu ķēpājumu mīle.
vakar, kad sēdēju pie Sabīnes, pīpēdama ūdenspīpi un iztēlojoties kopīgi kadrus no šī brīža kā kadrus no filmas, un jūtoties bezgala nogurdināta no koju dzīves un svešu cilvēku ielaušanās manā privātajā telpā, dikti sagribējās palikt tajā dzīvoklītī uz visiem laikiem. diemžēl arī S tur nepaliek uz mūžīgiem laikiem, viņa pārvācas jau šodien. tā bija pēdējā nakts Vecrīgas alā, un mēs to piepildījām ar smaržīgiem dūmiem un vislabākajām sarunām pasaulē. tas tiešām bija lielisks vakars, ko papildinājām ar gardu medalu un dejām.
vakardiena bija arī diena, kad pārāk sāku iejusties brillēs un viens no vecajiem vīriešiem, kurš regulāri apmeklē akadēmijas koncertus, ieteica man izlasīt Marisa Vētras grāmatas.
toties S ieteica izlasīt kādu pavisam citu grāmatu, nē, viņa teica ''es gribu, lai tu izlasi''.
es gribu uz Elli, nē, Pasaku mežu.
aprīlis ir sācies arī ar pārāk daudz mantām un sūdiem, kas smird pēc vīraka un nav mani. bļe. manā istabā. tagad tā izskatās daudz vairāk pēc viņas istabas. kaut kas pilnīgi cits. jāteic gan, ka man labāk patika mana minimālisma stilā ieturētā telpa, kurā varēja to just (telpu), nevis aizkrautā mazās, romantiskās meitenes istabiņa, kurai īstenībā ir 24, nevis 14 gadi. bet arī ar šito nav, kur likties. viņai to sūdu ir pārāk daudz un mans galds nekad vairs neatgriezīsies savā ideālajā stāvoklī kā iepriekš, pirms tam bez manas ziņas bija ķērusies klāt šī mākslīgo puķu, rozā paklājiņu un mazu bērnu ķēpājumu mīle.
vakar, kad sēdēju pie Sabīnes, pīpēdama ūdenspīpi un iztēlojoties kopīgi kadrus no šī brīža kā kadrus no filmas, un jūtoties bezgala nogurdināta no koju dzīves un svešu cilvēku ielaušanās manā privātajā telpā, dikti sagribējās palikt tajā dzīvoklītī uz visiem laikiem. diemžēl arī S tur nepaliek uz mūžīgiem laikiem, viņa pārvācas jau šodien. tā bija pēdējā nakts Vecrīgas alā, un mēs to piepildījām ar smaržīgiem dūmiem un vislabākajām sarunām pasaulē. tas tiešām bija lielisks vakars, ko papildinājām ar gardu medalu un dejām.
vakardiena bija arī diena, kad pārāk sāku iejusties brillēs un viens no vecajiem vīriešiem, kurš regulāri apmeklē akadēmijas koncertus, ieteica man izlasīt Marisa Vētras grāmatas.
toties S ieteica izlasīt kādu pavisam citu grāmatu, nē, viņa teica ''es gribu, lai tu izlasi''.
es gribu uz Elli, nē, Pasaku mežu.