*
Feb. 1st, 2012 | 10:59 pm
ir dažādas pļavas. vienā ir daudz zilu puķu, citā vairāk sarkanu, vēl citā vispār ziedu nav, tikai zāle un skudru kolonijas. un es kā maza varde lēkāju ik pa laikam no vienas pļavas un otru un uz nākamo. ir vēl viena pļava, kura atrodas nedaudz augstāk pakalnā, kurā esmu pirms daudziem gadiem uz brīdi bijusi, un līdz šim laikam saglabājusies sajūta par tās reibinošo ziedu smaržu un neaprakstāmi maigo, irdeno zemi. par to, kā ienākot tajā, augi mani iekļauj starp vēsajām, dzīslainajām lapām. pēc tā visa esmu ilgojusies visus šos gadus, sapņojusi par šo pļavu un atgriešanos tajā, jutusi vienīgo un īsto piederību tai... šovakar tā pēkšņi šķiet pārāk tālu esam, un nekur vairs nejūtos gaidīta.