degums un vijole

Sep. 6th, 2011 | 09:56 pm

īstenībā es varu nesatraukties par to, ka rīt nebūs brokastu jeb drīzāk pusdienu ( 1)nebūs, jo kājas mani šodien neaiznesa līdz pārtikas veikalam 2)drīzāk pusdienu, jo iespējams, pēkšņi mācos vakarniekos, par ko liecina agrākās lekcijas pustrijos dienā) - man būtu jāpārtiek no āboliem vien, lai patērētu līdzpaņemto daudzumu, pirms tie sāk pārvērsties trūdu kaudzītē.

bet patiesībā nozīmīgākais, ko šodien esmu piedzīvojusi, ir tas, ka Sabīne gandrīz nosvilināja kojas, bet pati to vēl nezin. bet nu - malace, meitene. es atklāju degošās smakas iemeslu un likvidēju sakni, pirms caurums segā nebija izpleties vēl lielāks. tagad taurenis tajā ir kroplis.
pirms tam bija vijoles skaņošana, kas radīja manā sejā dīvainas grimases, bet Sabīnes sejā kaunīgus smiekliņus. nez, ko šīs skaņas radīja blakusistabas iemītnieku sejās.

esmu pagurusi un nezinu, ko vēl rakstīt.

Link | Leave a comment | Add to Memories