866
Jun. 21st, 2011 | 09:36 pm
lakojot nagus un saprotot, ka Madara mani neizklaidēs ar Skype starpniecību, kamēr tie žūst (burburburvīga violeta krāsa ar spīdumiņiem, laikam mana mīļākā nagu laka šobrīd - ir tik jauki iemīlēties lietās), bet Pata jau sen prom krāsot matus, izdomāju, ka īsināt laiku varu, šo to uzskribelējot šeit.
nu ko, šaušalīgās ļoti maz gulētās naktis un skate jebšu sesija aizvadīta kā īstai zombijmeitenei pieklājas - ar ziliem lokiem zem acīm un uztrenētu ''nekas, ka spēju izdarīt daudz daudz labāk un skaistāk, galvenais, ka pati to zinu, nevis pasniedzēji'' attieksmi (kā tad) (bļ*, un tikko arī paskatījos atzīmes pirmās zināmās, jā, nekāds rožu dārzs nav, bet nav jau arī katastrofāli, nez, ko Irbe par projektēšanu teiks...)
tātad pēc saspringtas nedēļas un negulētām naktīm mans ceļš pēc skates (sesijas) beigām uzreiz neveda uz silto, jauko gultiņu, bet gan kāpu vilcienā un braucu uz Cēsīm pie izlaidumnieces Patrīcijas, kura spēja pārsteigt ar savu vizuālo veidolu (sauksim to tā) - nepavisam pēc PSRS, 70tajiem, seksīgas omītes jaunībā? bet tādai lūk būtu jāizskatās īstai izlaidumniecei. jā, un tur gāja raibi un smieklīgi. katrā ziņā lielisks veids, kā atzīmēt breismīgās skates beigas.
atpakaļ teicu Emīlam, ka jāstopē, viņš paklausīja un tad nu guva savu pirmo stopēšanas pieredzi (kas tik nav ar mani kopā jāpiedzīvo). nostopēju ātri abas reizes tikām ātri Rīgā, prieciņš. tālāk jau gājām pie manis un dīvaini būt Rīgā, bet baigi jauki. arbūzs.
brālis aizvakar sūtījās man mistiskas sms ''man tevi jāsatiek, kad būsi centrā? man tev kkas no mammas jāatdod. nekas svarīgs, bet īpašs.'' man bija ''wtf, ko viņš atkal no manis grib? viņam viss mājās?'' (nu labi, es pārspīlēju :D) nu, gāju līdz viņa darbam, tur viņš izvilka telti un teica ''tas no mums ar Inesi tev gaidāmajā vārda dienā!'' es tā - ''nopietni? kur es tagad viņu likšu? ko man darīt? es vēl gribēju aiziet tur un tur, nē, es negribu viņu nest.'' reakcija nebija gaidītā, bet tomēr jau prieks galīgs un apstulbums, tagad es jūtos par kādu atbildīga, man ir telts pirmo reizi šo 5 gadu laikā.
rīt ar Patrīciju uz Kilkim Žaibu, Lietuvu. ar stopiem. sola saulainu. būs saulains (jo es tā teicu, pidari :D - tas mākonīšiem adresēts, ja nu viņi sadomā izvilkties ārā)
5 dienas mežā. jābūt fun fun fun. būs
žēl jau, ka Emīla nebūs, bet nenomiršu, būs jau labiņi, tik žēl, ka pabučoties nebūs, ar ko, ar Patu jau nevar, lezbes tomēr neesam. nekas, pagulēšu uz viņas krūtīm, vismaz kādu cilvēcisku siltumu jutīšu un tā (mana telts - mani noteikumi :D)
teicu, lai Emīls Jāņos arī iet izklaidēties, nevis pie TV ar mammu sēž, ēdot sieru, hehe. gan jau tā arī darīs - ar savām meitenēm vai vīriešiem.
nu ko, šaušalīgās ļoti maz gulētās naktis un skate jebšu sesija aizvadīta kā īstai zombijmeitenei pieklājas - ar ziliem lokiem zem acīm un uztrenētu ''nekas, ka spēju izdarīt daudz daudz labāk un skaistāk, galvenais, ka pati to zinu, nevis pasniedzēji'' attieksmi (kā tad) (bļ*, un tikko arī paskatījos atzīmes pirmās zināmās, jā, nekāds rožu dārzs nav, bet nav jau arī katastrofāli, nez, ko Irbe par projektēšanu teiks...)
tātad pēc saspringtas nedēļas un negulētām naktīm mans ceļš pēc skates (sesijas) beigām uzreiz neveda uz silto, jauko gultiņu, bet gan kāpu vilcienā un braucu uz Cēsīm pie izlaidumnieces Patrīcijas, kura spēja pārsteigt ar savu vizuālo veidolu (sauksim to tā) - nepavisam pēc PSRS, 70tajiem, seksīgas omītes jaunībā? bet tādai lūk būtu jāizskatās īstai izlaidumniecei. jā, un tur gāja raibi un smieklīgi. katrā ziņā lielisks veids, kā atzīmēt breismīgās skates beigas.
atpakaļ teicu Emīlam, ka jāstopē, viņš paklausīja un tad nu guva savu pirmo stopēšanas pieredzi (kas tik nav ar mani kopā jāpiedzīvo). nostopēju ātri abas reizes tikām ātri Rīgā, prieciņš. tālāk jau gājām pie manis un dīvaini būt Rīgā, bet baigi jauki. arbūzs.
brālis aizvakar sūtījās man mistiskas sms ''man tevi jāsatiek, kad būsi centrā? man tev kkas no mammas jāatdod. nekas svarīgs, bet īpašs.'' man bija ''wtf, ko viņš atkal no manis grib? viņam viss mājās?'' (nu labi, es pārspīlēju :D) nu, gāju līdz viņa darbam, tur viņš izvilka telti un teica ''tas no mums ar Inesi tev gaidāmajā vārda dienā!'' es tā - ''nopietni? kur es tagad viņu likšu? ko man darīt? es vēl gribēju aiziet tur un tur, nē, es negribu viņu nest.'' reakcija nebija gaidītā, bet tomēr jau prieks galīgs un apstulbums, tagad es jūtos par kādu atbildīga, man ir telts pirmo reizi šo 5 gadu laikā.
rīt ar Patrīciju uz Kilkim Žaibu, Lietuvu. ar stopiem. sola saulainu. būs saulains (jo es tā teicu, pidari :D - tas mākonīšiem adresēts, ja nu viņi sadomā izvilkties ārā)
5 dienas mežā. jābūt fun fun fun. būs
žēl jau, ka Emīla nebūs, bet nenomiršu, būs jau labiņi, tik žēl, ka pabučoties nebūs, ar ko, ar Patu jau nevar, lezbes tomēr neesam. nekas, pagulēšu uz viņas krūtīm, vismaz kādu cilvēcisku siltumu jutīšu un tā (mana telts - mani noteikumi :D)
teicu, lai Emīls Jāņos arī iet izklaidēties, nevis pie TV ar mammu sēž, ēdot sieru, hehe. gan jau tā arī darīs - ar savām meitenēm vai vīriešiem.