multisulinj - June 12th, 2011

murgs. atrodu katru iespēju paraudāt. tā kā kaut kāda tīne vai grūtniece. un ne tā mazliet, bet, kad sāku, nespēju nomierināties. ar mani tiešām kaut kas nav kārtībā. ar galvu

ja neparunāju ar Emīlu, tad parunāju ar viņa mammu :D (tikko) tas man uzreiz lika justies labāk.
katrā ziņā ceru, ka viss ir kārtībā, jābūt tā. ak, nervi nerviņi...

interesanti, kā mainās enerģijas līmenis, mainoties emocijām. bēdās un izmisumā ir bezspēks un nav iespējams ne ko ieēst, ne padarīt, ne sakarīgi padomāt, tikai gulēt un raudāt, kā arī pavisam stulbas domas domāt. toties dusmās rodas enerģija, ka varētu māju uzcelt. tā ka beidzot turpināšu celt savu viesu namu! diemžēl ideju līmenī tikai, ne fiziski. labprāt tagad ķieģeļus nestu
katrā ziņā domāju, ka man bērnu nekad nebūs. tāda satraukšanās nav priekš manis, mani nervi ir pārāk vāji un gribās tomēr dzīvot