biznesmene un dizainere
Jun. 10th, 2011 | 06:04 pm
vakar, kad 3 naktī beidzu rakstīt un rēķināt biznesa plānu, bruņojusies ar mātes kalkulatoru un milzīgu devu apņēmības, es sajutos atkal kā traka un nomocīta studente sesijas laikā, es sajutu atkal pēdējā brīža maģiski pulsējošo, ārdošo sajūtu, aizsūtīju darbu un likos gulēt. 8 no rīta mani pamodināja baisa, maurojoša signalizācija jeb kaķa īsi, aprauti, neaprakstāmi skaļi ''ŅAU,ŅAU,ŅAU!!!'' vismaz 100 reizes no vietas vienotā ritmā aiz manām durvīm. neatlika nekas cits, kā celties augšā, iedot viņam ēst un sākt prātot, vai viņš tā vienmēr dara, kad ir viens mājās vai arī viņš zināja, ka es guļu istabā un darīja to ļaunprātības vadīts. pamanīju, ka man matos vēl palikusi matu gumija, izņēmu to un likos tālāk uz auss.
nākamais plkst. laiks, ko redzēju, bija 11:38 - biju pārsteigta, ka esmu tik daudz nogulējusi. vakar, izmisīgi rakstot BP, es nosolīju sev, ka šodien atalgošu sevi ar sauli, dabu un riteņbraukšanu (hehe, izklausās kaut kā... nemāku raksturot, kā :D). tad nu tā arī darīju, bet pirms tam iegāju dušā un slapjiem matiem devos. minos pa maliņu ceļam uz dārzu savā tveicīgajā ciemā un man uzpīpināja kaut kāds vīrietis baltā, krutā mašīnā. manā sejā bija paužams vienīgi wtf, neesmu vēl ietrenējusies pareizo reakciju šādiem gadījumiem - pašapmierinātība un pašpārliecināts smaids šoferim, haha.
ak jā, atceros aizvakardienu, kad, sauļojoties dārzā, mani pavisam vēsi un negaidīti pārsteidza varde, uzlecot uz dibena :D pārbijos un nedaudz iekliedzos, bet nākamajā momentā teicu ''vai, vardīte..''
bet toties šajā pēcpusdienā līst! ik pa laikam ir spēcīgas, atsvaidzinošas lietusgāzes. gribētos izmirkt un vēl pa peļķēm, murrrr..
un vakarā atbrauks brālis ar Inesi. rīt viņi ar vecākiem pie radiem uz Saldus un Tukuma pusi. žēl žēl, ka nevaru pievienoties, bet tas būtu pārāk bezatbildīgi no manas puses, jo tā jau līdzšinējā mana rīcība skolas ziņā bijusi diezgan bezatbildīga, tad nu kā vienmēr pēdējās 2 nedēļas pirms skates kā jau katru gadu ir pēdējā iespēja to mainīt.
maziņš kalns nogāzts. jāturpina gāzt nākamie Himalaji.
nākamais plkst. laiks, ko redzēju, bija 11:38 - biju pārsteigta, ka esmu tik daudz nogulējusi. vakar, izmisīgi rakstot BP, es nosolīju sev, ka šodien atalgošu sevi ar sauli, dabu un riteņbraukšanu (hehe, izklausās kaut kā... nemāku raksturot, kā :D). tad nu tā arī darīju, bet pirms tam iegāju dušā un slapjiem matiem devos. minos pa maliņu ceļam uz dārzu savā tveicīgajā ciemā un man uzpīpināja kaut kāds vīrietis baltā, krutā mašīnā. manā sejā bija paužams vienīgi wtf, neesmu vēl ietrenējusies pareizo reakciju šādiem gadījumiem - pašapmierinātība un pašpārliecināts smaids šoferim, haha.
ak jā, atceros aizvakardienu, kad, sauļojoties dārzā, mani pavisam vēsi un negaidīti pārsteidza varde, uzlecot uz dibena :D pārbijos un nedaudz iekliedzos, bet nākamajā momentā teicu ''vai, vardīte..''
bet toties šajā pēcpusdienā līst! ik pa laikam ir spēcīgas, atsvaidzinošas lietusgāzes. gribētos izmirkt un vēl pa peļķēm, murrrr..
un vakarā atbrauks brālis ar Inesi. rīt viņi ar vecākiem pie radiem uz Saldus un Tukuma pusi. žēl žēl, ka nevaru pievienoties, bet tas būtu pārāk bezatbildīgi no manas puses, jo tā jau līdzšinējā mana rīcība skolas ziņā bijusi diezgan bezatbildīga, tad nu kā vienmēr pēdējās 2 nedēļas pirms skates kā jau katru gadu ir pēdējā iespēja to mainīt.
maziņš kalns nogāzts. jāturpina gāzt nākamie Himalaji.