multisulinj - May 9th, 2011

''es nesaprotu, kā tevī nevar iemīlēties, tas kurš nevar tevī iemīlēties, ir pēdējais lohs!''
un tad es atcerējos kādu, kurš laikam tomēr līdz galam nevarēja un tīksminājos par to, cik labi šis vārds ''pēdējais lohs'' viņam piestāv, hehe.

atceros 8. aprīli, uzvalku un kleitu vakaru jeb retro balli. neesmu to klabē pieminējusi, bet gribās. kad taisījos pie Sandras pirms balles, man tika sūtītas izmisīgas sms ar tādiem tekstiem kā ''ārprāts, man kauns iziet no mājas, es izskatos pēc pēdējā pidara, tiešām šausmīgi!'', bet beigās sagaidīju pavisam skaistu Emīlu uzvalkā un kurpēs.
tas bija vakars, kad Sandra gandrīz piespiedu kārtā piedzērās no lēta vīna tetrapakā un vairākas reizes nespēja atrast izejas durvis no tualetes Kongresu namā, kas bija patiešām ļoooooti smieklīgi.
tā bija nakts, ko pavadījām krišnaītiskajā dzīvoklī uz Juritas matrača un man bija Sandras pidžamma ar govi. (nākamajā rītā Sandra esot gājusi tajā istabā ar pārliecību, ka mēs vēl tur guļam, bet tur stūrī pārsteidzis sēdošs Piekūns, ''kurš drāzis savus kokus''.)
tas bija rīts, kad cēlāmies agri, jo man darbs. kā vienmēr, maz cilvēku, Emīls sēž savā uzvalkā man acu priekšā vairākas stundas, runājamies un tā, un tikai tad, kad saku kiss kiss, viņš izkustas no vietas.

par šodienu (t.i. - jau vakardienu) - es biju dārzā un stādīju sīpolus un gladiolas, sēju bietes, burkānus un.. laikam jau zirņus iesēja mamma. vēl es nesu ūdeni un lēju vadziņās un darīju tādas lietas ;D katrā ziņā viss šis lika atcerēties bērnību.

lasu par hiromantiju, klausos Salem un skatos brāļa kāzu bildes - tāda jocīga sajūta, kas rada kaut kādu pēkšņu, neizskaidrojamu nepatiku pret kāzām.
varbūt vienkārši šis savienojums nav veiksmīgs. lietu, nevis cilvēku.

jāiet visai drīz pabraukāties ar riteni. yeaay.
man šodien patīk viss, izņemot to, ka ēdu konfektes. un nevis divas vai trīs, bet par daudz. jāatradinās no cukura, jo cukurs nav īstais, kurš darīs mani laimīgu, es jūtu (ja jau tagad jūtos emocionāli un fiziski sagrauta).

man kauns, jo tikko kaķi laikam ielaida dzīvoklī kaimiņiene, bet man te ļoooti skaļi skan mūzika.

AKDIES..!! - tā bija mana reakcija tikko, kad izlasīju tekstu kādā blociņā par 9 santīmiem. rokraksts liecina par kādu 10. vai 11.klasi. jo vienkārši - es taču senāk TIK LABI rakstīju... biju neizsakāmi aizmirsusi...
jums pat nav ne jausmas.

aicinājums?

...šādos brīžos kā šis es neko nesaprotu. ko daru, kurp eju, par ko kļūstu.