Haruki Murakami "Norvēģu koks"
Mar. 18th, 2011 | 12:59 pm
šeit rakstīšu fragmentus, citātus no šīs grāmatas. sagribējās tā. priekš sevis
* "Viņa nebija tāds bērns, kurš spēj izturēt kārtīgu mācību kursu. Šādi cilvēki ir bieži sastopami. Dievs viņiem piešķīris apbrīnojamu talantu, taču viņi nav spējīgi sistematizēt savas zināšanas un prasmes. Viņi saskalda savu talantu sīkos gabaliņos un šķembās. Esmu sastapusi daudzus šādus cilvēkus. Sākumā šķiet, ka viņi ir apbrīnojami. Viņi spēj pēc vienreiz redzētām notīm atskaņot ārkārtīgi sarežģītu skaņdarbu un no spēlē to lieliski no viena gala līdz otram. Klausītājs jūtas pārsteigts un sajūsmināts. Viņš domā, ka viņš pats nemūžam to nevarētu. Bet tas arī ir viss, ko viņi ir sasnieguši. Nekur tālāk viņi netiek. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem nav ieaudzināta disciplīna. Viņi ir samaitāti. Viņiem piemīt pietiekami daudzi talanta, lai bez jebkādas piepūles labi atskaņotu visu, kas vajadzīgs, un jau no mazām dienām visi viņus slavē, tādēļ smags darbs viņiem šķiet pēdējā muļķība. Viņi izvēlas kādu skaņdarbu, kura apgūšanai parastam bērnam būtu vajadzīgas trīs nedēļas, un pagūst to divreiz īsākā laikā. Sklotajs nospriež, ka viss ir kārtībā, un ķeras pie nākamā skaņdarba. Arī to viņi apgūst divreiz ātrāk un ķeras pie nākamā. Viņi nezina, ko nozīmē sistemātiska trenēšanās skolotāja vadībā, un tādējādi zaudē kādu rakstura veidošanas procesam būtisku elementu. Tā ir traģēdija."
*"Tas ir attieksmes jautājums. Ja cilvēkam ir vēlēšanās izjust nepatiku, tad iemeslu tai var atrast, cik uziet: iekšējās kārtības noteikumi, mūlāpi, kuri uzskata sevi par baigi asajiem zēniem, istabas biedri, kuri pusseptiņos no rīta izpilda mākslas vingrojumu kompleksu. Taču tad, kad tu saproti, ka tas pats notiek arī visur citur, lai kur tu arī atrastos, tā lieta kļūst vienkāršāka."
*"Uz lietus fona visas krāsas izskatījās īpaši spilgtas. Zeme bija koši melna, priežu zari - spilgti zaļi, bet dzeltenajos lietusmēteļos tērptie cilvēki atgādināja kādus īpašus garus, kuriem tikai lietainos rītos atļauts klejot pa zemes virsu. Viņi klusēdami slīdēja pa zemes virsmu, nesdami rokās darbarīkus, grozus un maisus."
*"
* "Viņa nebija tāds bērns, kurš spēj izturēt kārtīgu mācību kursu. Šādi cilvēki ir bieži sastopami. Dievs viņiem piešķīris apbrīnojamu talantu, taču viņi nav spējīgi sistematizēt savas zināšanas un prasmes. Viņi saskalda savu talantu sīkos gabaliņos un šķembās. Esmu sastapusi daudzus šādus cilvēkus. Sākumā šķiet, ka viņi ir apbrīnojami. Viņi spēj pēc vienreiz redzētām notīm atskaņot ārkārtīgi sarežģītu skaņdarbu un no spēlē to lieliski no viena gala līdz otram. Klausītājs jūtas pārsteigts un sajūsmināts. Viņš domā, ka viņš pats nemūžam to nevarētu. Bet tas arī ir viss, ko viņi ir sasnieguši. Nekur tālāk viņi netiek. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem nav ieaudzināta disciplīna. Viņi ir samaitāti. Viņiem piemīt pietiekami daudzi talanta, lai bez jebkādas piepūles labi atskaņotu visu, kas vajadzīgs, un jau no mazām dienām visi viņus slavē, tādēļ smags darbs viņiem šķiet pēdējā muļķība. Viņi izvēlas kādu skaņdarbu, kura apgūšanai parastam bērnam būtu vajadzīgas trīs nedēļas, un pagūst to divreiz īsākā laikā. Sklotajs nospriež, ka viss ir kārtībā, un ķeras pie nākamā skaņdarba. Arī to viņi apgūst divreiz ātrāk un ķeras pie nākamā. Viņi nezina, ko nozīmē sistemātiska trenēšanās skolotāja vadībā, un tādējādi zaudē kādu rakstura veidošanas procesam būtisku elementu. Tā ir traģēdija."
*"Tas ir attieksmes jautājums. Ja cilvēkam ir vēlēšanās izjust nepatiku, tad iemeslu tai var atrast, cik uziet: iekšējās kārtības noteikumi, mūlāpi, kuri uzskata sevi par baigi asajiem zēniem, istabas biedri, kuri pusseptiņos no rīta izpilda mākslas vingrojumu kompleksu. Taču tad, kad tu saproti, ka tas pats notiek arī visur citur, lai kur tu arī atrastos, tā lieta kļūst vienkāršāka."
*"Uz lietus fona visas krāsas izskatījās īpaši spilgtas. Zeme bija koši melna, priežu zari - spilgti zaļi, bet dzeltenajos lietusmēteļos tērptie cilvēki atgādināja kādus īpašus garus, kuriem tikai lietainos rītos atļauts klejot pa zemes virsu. Viņi klusēdami slīdēja pa zemes virsmu, nesdami rokās darbarīkus, grozus un maisus."
*"